30 nevalstisko organizāciju pārstāvji un iedzīvotāju kopienu līderi izmantoja iespēju un piedalījās alternatīvas izglītības pasākumā „Dižkūre”, kuru 3.-4.septembrī organizējām kā vienu no projekta “Kaimiņu sadarbība kopīgai attīstībai” aktivitātēm. Pasākums norisinājās zemnieku saimniecībā “Valmoniras”, klusā, mežu ieskautā tūrisma kompleksā, kas ļāva dalībniekiem atslēgt domas no ikdienas un izbaudīt dabas sniegtā miera burvību.
Retrīta vadītāja Rasma Pīpiķe un piesaistītie lektori/ nodarbību vadītāji - Ints Teterovskis, Daina Domašūte, Pēteris Urtāns, Ansis Jurģis Stabiņģis un Guntars Šķipars sniedza iespēju uz sevi un savu ikdienas darbu paskatīties no cita skatu punkta, aizdomāties par svarīgāko un vērtīgāko, par sevi, savām spēju robežām. Ikviens no retrīta paņēma sev vērtīgāko, guva iedrošinājumu, lai turpinātu iesākto darbību jaudīgāk un aizrautīgāk.
Darbojoties ar Intu Teterovski mācījāmies, kā pareizi sagatavoties uzstāšanās reizēm, sarunām, kā sagatavot sevi, nomierināt, kontrolēt uztraukumu un elpošanu, nostādīt balsi, un runāt skaidri un saprotami.
Dalībnieki pārliecinājās, ka jebkura ideja un iecere var tikt īstenota. Tā piemēram, ikviens dalībnieks Dainas Domašūtes vadībā pierādīja, ka skaisti zīmēt var visi, ja vien ir iedvesmojošs vadītājs un pareiza motivācija. No Dainas nodarbībām guvām atziņas, kā strādāt un prast sadarboties, motivēt un iesaistīt savu kolektīvu kopīgu ideju īstenošanā, pat tad, ja sākotnēji neviens idejas īstenošanai nenotic.
Pirmās dienas apmācības noslēdzām ar komandas veidošanas nodarbību Guntara Šķipara vadībā, kurās ikviens dalībnieks varēja pārliecināties, kāds spēks un spējas ir komandai, ja visi saslēdzas un veic kopīgu darbu.
Otrās dienas lektori Pēteris Urtāns un Ansis Jurģis Stabiņģis lika mums visiem aizdomāties, cik neierobežots resurss ir mūsu smadzenes un prāts, kā veicināt to ilgstošu un pilnvērtīgu darbību, ģenerēt idejas, kas virzītas uz mērķu sasniegšanu, un tai pašā laikā neizdegt. Runājām arī par nepieciešamību mācīties un praktizēties “būt klātesošam” jebkurām darbībām, ko veic, mācēt iedziļināties konkrētā brīža darāmajā, nevis ļaut savām domām klejot vēl pie citiem nepadarītajiem darbiem.
Vai tas bija viegli? – uz to pasākuma dalībnieki drīzāk atbildēs noliedzoši, jo bija jāstrādā ar sevi, jāizvērtē savas aktivitātes, darbības, skatījums. Taču tas ir ļāvis pavērt plašāku redzējumu un vietu jaunām idejām, lai turpinātu darboties savās biedrībās un iedzīvotāju kopienās, veidojot savu apkārtni tiešā un pārnestā nozīmē sakoptāku un pilnvērtīgāku.
Vai tas bija tā vērts? – uz to ikviens pasākuma dalībnieks ir atbildējis apstiprinoši, un labprāt šādā retrīta pasākumā piedalītos atkārtoti.
Paldies ikvienam dalībniekam par vērtīgo kopā būšanu, mācīšanos un augšanu katram individuāli un kopā.