Mārupes novada iedzīvotāju sarunu pasākuma “Ideju skrejceļš” darba grupu rezultāti

Mārupes novada iedzīvotāju sarunu pasākuma “Ideju skrejceļš” darba grupu rezultāti

2.jūnijā Tīrainē biedrība “Pierīgas partnerība” sadarbībā ar Mārupes novada Tūrisma un uzņēmējdarbības atbalsta aģentūru,  kā arī Tīraines kopienas iedzīvotājiem rīkoja sarunu pasākumu “Ideju skrejceļš”, kura mērķis bija iedzīvotājiem kopā ar nozares ekspertiem diskutēt par novada aktuālajiem jautājumiem:

  • Kā vienoties kopīgiem mērķiem? diskusiju vadītājs - komunikācijas speciālists Haralds Burkovskis;
  • Kā iedzīvotāji var iesaistīties apkaimes darbībā? diskusijas vadītājs - biedrības “Alianse pārnozariskai ilgtspējīgai attīstībai” pārstāvis Āris Ādlers un  Šajā diskusijā "MUST-aģentūra Mārupes novadam" vadītāja Inuta Šaroka sniedza informāciju  par pašvaldības atbalstu iedzīvotāju iniciatīvām.
  • Kā uzturēt meliorācijas sistēmu, saglabājot bioloģisko daudzveidību?diskusijas vadītāja - Loreta Urtāne, biedrības pārstāve “Ūdensaina” .

Pasākumā notika biedrības “Partnerības “Daugavkrasts” interaktīva pasākuma dalībnieku iesaiste par līdzdalības jautājumiem un bērnu un jauniešu iesaiste ar SIA “Rāmavas muižas kultūrtelpa” atbalstu, meklējot katra bērna vīziju novada attīstības jautājumu risināšanā.

  • Haralda Burkovska vadītajā diskusijā dalībnieki meklēja atbildi uz jautājumu - kā veicināt iedzīvotāju sadarbību, vienojoties par kopīgām aktivitātēm?Komunikācijas sākums ne vienmēr ir viegls, pat var veidoties konflikta situācijas.  Tikai sarunā var panākt rezultātu, un nepieciešams veidot neformālāku, personiskāku komunikāciju, ieguldot laiku, kas tuvina kompromisiem un rezultātiem.  Iedzīvotāju konsultatīvās padomes, darbs kopienā (regulāras tikšanās formāts) prasa vairāk veltīt laiku plānošanai un pārvarēt savu ikdienas dzīves egocentrismu un laika atvēlēšanu kopīgam labumam.

Iedzīvotāji novērtē zaļās vides un pilsētas pieejamību, daudzveidību. Kā izaicinājums tiek norādīts, ka iedzīvotāji nenodod informāciju pašvaldībai. Ieteiktais risinājums: algoti apkaimes speciālisti pašvaldībā, kurus kopiena atzīst kā “savējos”. Nepieciešams atrast domubiedrus, īsto vietu, kurā runāt par novada aktualitātēm, un īsto vietu kopienas apvienošanai un saziņai. Vajadzību skala atbilst vecumam – senioriem nepieciešama iespējami tuvu pieejami medicīnas un/vai transporta pakalpojumi uz tiem, aktīvajiem – iespēja izvirzīt idejas, un iespējami ātri tās realizēt. Lai uzlabotu kopānākšanas un regulāru sarunu aizsākumus, nepieciešams identificēt apkaimes, kurās ir lielāka darboties griba un iespējami tuvu šajā apkaimē atvēlēt fizisku telpu domubiedru aktivitātēm. Darba grupā identificēt risināmos jautājumus (ideju karte) un sarunās panākta vienošanās par tādu ideju, kuras īstenošanā iespējami plaši var iesaistīties iedzīvotāji. Īstenotās aktivitātes motivēs arī pārējos nākt kopā, diskutēt, vienoties un rīkoties.  Diskusiju rezultāti pieejami šeit.

  • Āris Ādlers iepazīstināja ar līdzdalības iesaistes veidiem (Iedzīvotāju padomes, pašvaldību referendumi, kolektīvie iesniegumi un līdzdalības budžets u.c.) un pašģenerējošas kopienas jēdzienu. Kopiena, kas identificē savas vajadzības, ir uz izaugsmi vērsta (iegūst jaunas zināšanas, prasmes un spēj piesaistīt resursus, īpaši cilvēciskos) un spēj realizēt savas vajadzības (spēja pašiem rīkoties un veikt savu interešu aizstāvību). Prezentācija pieejama šeit.

Diskusijas laikā tika pārrunāta nepieciešamība veidot iedzīvotāju padomes. Šobrīd aktīvie iedzīvotāji var nodrošināt savu līdzdalību konsultatīvajās padomēs, ir izaicinājums atrast cilvēkus, kuri palīdzētu ar praktisku darbu veikšanu. Iedzīvotāju aktivitāte apkaimēs ir dažāda.  Nav praksē, ka cilvēki veido plaša veida vīzijas par savu apkaimes attīstību, pārsvarā tiek risinātas praktiskas lietas. Iedzīvotāju plašāko redzējumu par vietu un katra iedzīvotāja un kopienas lomu vietas attīstībā,  būtu nepieciešams veidot ar dažādu formātu diskusijām.

Ņemot vērā to, ka novadā ir daudz jaunu iedzīvotāju, ir iespēja izmatot līdzdalības formātus -hakatonus, domnīcas, talkas. u.c., kas sekmētu iedzīvotāju sadarbību un kopienu veidošanos. Pasākumu laikā apzinoties apkaimes vīziju, identificēt vajadzības un  īstenot plānveidīgas aktivitātes apkaimes dzīves kvalitātes uzlabošanai. Nepieciešams sniegt atbalstu, gan finansiālu, gan metodisku, gan atbalstošu novadā darbojošo biedrību darbam- tādam, kas ir jēgpilns un kopienu veidojošs. Jāņem vērā, kā biedrība vai apkaimes pārstāvis nodrošina komunikāciju ar iedzīvotājiem, vajadzību apzināšanu un atgriezeniskās saites nodrošināšanu.  Darba grupas rezultāti pieejami šeit.

Darba grupas rezultāti par melorācijas sistēmu labiekārtošanu pieejami šeit. Diskusijas centrālais objekts ir Mārupīte, tās stāvoklis, kā arī teritorijā esošie meliorācijas grāvji, kuru stāvoklis ietekmē iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Tiek diskutēts par sekojošām tēmām:

  • Apkārtējo teritoriju applūšana un gruntsūdeņu līmeņapaaugstināšanās pavasara palu periodā;
  • Līdz šim veikto gultnes tīrīšanas darbu kvalitāte;
  • Iespējas iedzīvotājiem pašiem veikt upes, meliorācijas grāvju un to apkārtnes tīrīšanu;
  • Mārupītes un tai piegulošās teritorijas potenciāla izmantošana.

Iedzīvotāji diskutēja par Mārupīti kā izziņas un atpūtas elementu, kā arī par tās kultūrvēsturisko nozīmi – “Māras upe”, vides aktīvistu aktivitātēm otrās neatkarības atgūšanas laikā u.c.   Mārupītes lejteces posmā, kas atrodas Rīgas teritorijā ir jau veikts Mārupītes gultnes stāvokļa novērtējums un izstrādāts priekšlikums par gulnes dabiskošanas un izziņas elementu izveides pasākumiem (Informācija pieejama šeit).

Arī Mārupes novada teritorijā esošo upes posmu, līdzīgi kā “Mārupītes Meža parka” teritoriju, var attīstīt par atpūtas un izziņas vietu. Šim nolūkam teritorijā var noteikt iespējamās stājpunktu atrašanās un informatīvo zīmju izvietošanas vietas. Šim nolūkam ir iespējams uzstādīt neliela izmēra norādes ar QR kodu, kuru apmeklētāji noskenējot ar savu viedierīci var iegūt papildus informāciju par teritorijā redzamajiem objektiem un dzīvajiem organismiem. Piemēram, uzzināt upes piekrastes daļā augošo ūdensaugu nosaukumus, klausīties putnu balsis u.c.

  • SIA Rāmavas muižas kultūrtelpa nodrošināja darbnīcu bērniem, kurā varēja interaktīvā veidā apgūt jaunas prasmes un pārrunāt par bērnu interesēm un Bērni novērtē dabas pieejamību, kopā būšanas laiku ar ģimeni un vēlas aktīvi pavadīt laiku, braucot ar riteni, atpūšoties pie ūdenstilpnēm un vēlas, lai novadā būtu vairāk atpūtas vietu.
  • Biedrības “Partnerības “Daugavkrasts” pārstāve Ilva Smiltāne aicināja pasākuma dalībniekus dalīties stāstos, kas motivē viņu iesaistīties sabiedriskās aktivitātes. Video no pasākuma pieejams šeit.

Vēlamies pateikties pasākuma dalībniekiem par izteiktajā idejām! Tās tiek nodotas gan Tīraines aktīvājiem iedzīvotājiem apkaimes aktivitāšu plānošanai, gan arī Mārupes novada pašvaldībai, darbā plānojot konkrētus investīciju projektus un sadarbībai ar novada iedzīvotājiem un kopienu biedrībām. Ja esi aktīvs rupes  novada iedzīvotājs un tev ir ideja, kuru vēlies īstenot , aicinām sazināties ar biedrību "Pierīgas partnerība", rakstot uz info@pierigaspartneriba.lv un atradīsim risinājumu.

Sarunu pasākumu organizēja biedrības “Pierīgas partnerība” un “Partnerība Daugavkrasts” sadarbības projektā „Kaimiņu kopienu kopspēks” (Nr.2023.LV/NVOF/MAC/041/58). Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Biedrības "Pierīgas partnerība" darbības nodrošināšana un teritorijas aktivizēšana” projekta Nr. 23-00-U31523.0-000003

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests

© 2022 biedrība "Pierīgas partnerība"

Mājaslapas izstrādi finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija EEZ un Norvēģijas grantu programmas “Aktīvo iedzīvotāju fonds” ietvaros.