Projekta "Smart Villages LEADER Network" ietvaros no 6. līdz 9. septembrim Pierīgas partnerības pārstāvji sadarbībā ar vietējās rīcības grupām Zied Zeme un Jūras Zeme devās uz Somiju Tampere reģionu, lai gūtu jaunus iespaidus, metodes un pieredzi kā attīstīt kopienas, ciematus un dot pienesumu savai teritorijai.
Mūsu teritorijas kopienu pārstāvji dalās pārdomas par viedo ciemu attīstību Somijā!
Guntis Ruskis no Tīraines kopienas, biedrības „Mārupes BMX klubs” valdes priekšsēdētājs:
Apmeklējot viedo Somiju guvu apstiprinājumu, ka tas ko veicam BMX sporta un aktīvās atpūtas parka kopienas ietvaros Tīrainē iesaistot iedzīvotājus, tiem brīvprātīgi ieguldot savu laiku, darbu un naudu infrastruktūrā, kura ir pieejama ikvienam ir viedi. Būtiskākā atšķirība, ka Latvijas sabiedrība ir vairāk orientēta uz lietām, bet Somijā uz cilvēku. Nav arī Somijā tādas ideālās laimes formulas, katrā apvidū ir gan pozitīvi risinājumi, gan izaicinājumi. Būtiska ir iedzīvotāju iniciatīva caur kopienām, sadarbībā ar pašvaldībām un uzņēmējiem meklēt risinājumus savas un līdzcilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanā un tad viss arī saliekās!
Inga Ašmane no Olaines, "Cerību gaismiņa Olainē" vadītāja:
Pavisam mēs pabijām deviņos ciemos un kopienās. Vietās, kuru vienojušā lieta bija brīvprātīgo darbs sabiedrības labā un arī katra indivīda labā. Viedums tur izpaudās ne tikai meklējot alternatīvus risinājumus tīri praktiskās lietās, bet vairāk domājot par cilvēku un to piederību vietai, kā arī par veselību gan psiholoģisko, gan fizisko. Protams, mana uzmanība tika pievērsta Citādiem bērniem un to integrēšanu sabiedrībā. Šie bērni tiek ievēroti jau pirmsskolās un tiek piedāvāta agrīnā intervence, jo viņu izpratne par agrīnās intervences nozīmīgumu bērna attīstībā izpaužas tās pielietošanā maksimāli ātri. Kas vainagojās ar to, ka skolās šie bērni iet atsevišķās, mazās klasītēs (līdz 10 bērniem) un atsevišķus priekšmetus apgūst kopā ar citiem vienaudžiem. Atkal citādāka izpratne par integrāciju kā mūsu izglītības sistēmai. Vienkāršība. Vienotība. Viedums. Trīs lietas, kuras redzēju un vērts mums pamācīties no mūsu kaimiņiem.
Ilze Bērziņa no Dzilnuciema kopienas, biedrības "Pierīgas partnerība" padomes priekšsēdētaja:
Mums tika dota iespēja iepazīties ar šīs Ziemeļvalsts gadsimtu krāto pieredzi viedo ciematu veidošanā. Mēs esam šī ceļa posma pašā sākumā. Ir vairākas lietas, kuras mums, latviešiem, vajadzētu mācīties no somiem. Pirmkārt, dzīvot ar to, kas mums jau ir, nevis ar to, ko gribās. Tas esošajam piešķir pavisam citu vērtību. Nākamā lieta- procesos un kopīgās aktivitātēs iesaistīties pašam, nevis gaidīt, kad kāds visu izdarīs, vai iedos. Starp citu, Somijā ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem aktīvas ciemu kopienu veidošanā ir brīvprātīgo kustība. Un trešā lieta, kura mums būtu jāmācās, ir jāattīsta prasme ieklausīties un sadarboties. Sadarboties ne tikai iedzīvotājiem savā starpā, bet arī ar ciemā esošajām iestādēm un uzņēmumiem. Šis ir viens no Viedo ciemu stūrakmeņiem. Atzīšos, ka braucu uz Somiju meklēt gudrus un inovatīvus risinājumus ciemu kopienu veidošanā, bet ieraudzīju pavisam citas vērtības.
Ģirts no Medamciema kopienas, biedrība “Medemciema attīstībai”:
Mēs iepazināmies ar somu pieredzi viedu un ilgtspējīgu ciemu veidošanā – gan ielūkojoties pēdējo 100 gadu vēsturē, gan runājot un apskatot par pēdējo gadu ciema kopienu dzīvi, aktivitātēm un sasniegumiem. Kas tad īsti ir viedais ciems? Vai šim jautājumam ir pareizā atbilde? Vai tās ir mūsdienu tehnoloģijās balstīta dzīvesvide, vai tomēr cieša saikne ar pagātni, tradīcijām, kultūru, tautu? Atbilde slēpjas cilvēkos. Gudri, saimnieciski un laimīgi cilvēki dzīvo simbiozē ar dabu, tehnoloģijām un tautiešiem. Nesavtīgums ir viens no stūrakmeņiem viedam ciemam, kad kopā ar kaimiņiem tiek panākts kopsaucējs kopēju interešu virzīšanai. Ja Tu esi draugs ar savu kaimiņu, vai spējiet viens otram pajautāt, dot un saņemt, tad esam uz pareizā ceļa! Prieks, ka Latvijā arī veidojas kopienas, kuras ir stipras un aug. Vairāk drošu, pārliecinātu, atvērtu un laipnu cilvēku Latvijā!
Nadīna Millere, biedrības "Pierīgas partnerība" valdes priekšsēdētāja:
Somi ir iemācījušies sadzīvot ar dabu, atraduši līdzsvaru dzīvē starp skriešanu pēc nākotnes un stagnāciju un panīkumu. Vairāk kā 100 gadus ir celta labklājība, kas rezultātā ir tendēta uz cilvēka dzīves kvalitāti. To var redzēt priecīgos un laimīgos cilvēkos, kuri māk viens otru atbalstīt, ir atvērti un pretimnākoši. Somijā ir izveidojušās ļoti stipras vietējās kopienas, kuras strādā kopā un sadarbojas, raksta projektus un piesaista finansējumu, kas nav tikai personīgie vai valsts līdzekļi. Latvijā vēl šis ceļš ir ejams, lai no personīgā labuma, sava “es” un ego, pārslēgtos uz domāšanu, ka kopā daudzas lietas var izdarīt daudz vienkāršāk. Lai arī 100 gadi ir liels laiks, salīdzinot ar Latvijas 30 gadu attīstību, nepaliek prātā doma no katra ciemā dzirdētā, ka “Tūkstošiem brīvprātīgā darba stundu kopienās” ir daļa no veiksmes stāsta atslēgas. Tāpēc izejam katrs no savas sētas, un paskatāmies, ko mēs varam izdarīt sev tuvumā labu, ar citiem labiem cilvēkiem!
1.diena
Iittala ciemats, kur izvietota pasaulē slavena stikla fabrika un kura savus izstrādājumus tirgo starptautiskā tirgū, t.sk. arī Latvijā. Lai gan mazs ciemats, tomēr skaidrs, ka tajā ir plašas darba iespējas un vieta uzņēmējdarbības attīstības. Ciematā, apkārt stikla fabrikai ir izvietoti citi mazāki vietējie uzņēmumi, piemēram, šokolādes fabrika, muzejs, galerijas, veikali un tie ir atvērti tūristiem un apmeklētājiem.
Rezume: maza ciemata attīstībai svarīgs kāds viens liels dzinulis, investors, uzņēmējs, kas var dod ciematam attīstības un sadarbības iespējas. Tā ir viennozīmīgi iespēja ciemata attīstībai un lauku teritorijas un kopienas attīstībai.
Pappilanniemi ciema atpūtas bāzē, Saarioispuoli mednieku biedrība.
Tipisks somu mednieku klubs, kurš aktīvi apvieno ģimenes ne tikai medībās, bet arī aktivitātēs mednieku klubā, kur prieku rod visi ģimenes locekļi. Bez kopības stiprināšanas klubā, biedri raksta projektus, piesaista finansējumu biedrības attīstībā (piem., jauns pārstrādes un saldētavas cehs medniekiem).
Rezume: Nevalstiskās organizācijas pamatā ir līdzīgu domājušu biedru kopīga konkrētam mērķim. Šajā gadījumā nav pat svarīgi vai tā būtu mednieku biedrība, dzīvnieku biedrība vai sporta biedrība. Svarīgi, ka biedrība darbojas, iesaista tajā ģimenes lockeļus, veido atpūtas infrasturktūru. Taču, lai to varētu uzturēt infrastruktūru, ir jāgūst papildus ienākumi saimnieciskai darbībai, ko biedrības veiksmīgi dara iznomājot tūristiem. Mums Latvijā uz to skatītos divdomīgi, sevišķi Lauku atbalsta dienests, kas šādu iespēju nepieļauj.
2.diena
Pirmā dienas puse veltīta prezentācijām par Somu pilsētu un lauku attīstību, kā te notiek dabiska cilvēku migrācija uz apdzīvotu vietu centriem un kā ir ar mobilitātes iespējām (t.sk. sociālie pakalpojumi). Tas paver iespēju dzīvot lauku apvidū, saglābāt ciemus, tajā pašā laikā esot pieejamai kvalitatīvai dzīvesvidei (skolas, medicīniskā aprūpe, sociālā aprūpe u.c.). Tiek izstāstīts ar Tamperes reģiona piemēru, kā cilvēki var sadzīvot ar divējādu dzīvesstilu (lauki-pilsēta). Tampere vēlas sasniegt klimatneitralitāti līdz 2030.g ar IKP ir 40 000 Eur/iedz. (EU-27 ir 32000). Minimālā alga Somijā nav noteikta ar likumu, bet nozaru pārstāvju asociācijas slēdz savstarpējos līgumus. Aptuvenā minimālā alga ir ap 10 Eur/h. Piemērs gan dots ar lielu somu pilsētu, līdzīgi, kā Pierīgas iedzīvotāji dzīvo Pierīgā, bet strādā Rīgā, kur dažādu pakalpojumu pieejamība ir plaši izplatīta.
Jāatzīmē, ka kopīga iezīme visiem apmeklētajiem ciemiem ir stabila interneta tīkla izbūve, strauji veidojot optisko kabeļu tīklu uz maziem ciematiem, tādējādi veicinot cilvēku integritāti un stabilitāti attālos ciemos.
Otrā dienas puse, Kuohenmaa ciemā ar 600 iedzīvotājiem. Ciemā vairāk kā 100 gadus bija skola (no 1920.g.), bet pēdējā desmitgadē tā ir likvidēta. Līdzīgi kā pie mums laukos, vietējie iedzīvotāji grib skolu, bet nepietiekamā bērnu skaita dēļ skolas slēdz. Iedzīvotāji nepadodas, dibina biedrības un skolas ēkas transformē par vietējo pulcēšanās vietu, kur notiek ģimeņu un ciema iedzīvotāju pasākumi, kas daļēji turpina pildīt skolu funkcijas. Jāatzīmē, ka skolu sistēma Somijā ir savādāka, tā ir vairāk vērsta uz bērna interesēm un to attīstīšanu atbilstoši bērna spējām (sevišķi izteikti līdz 6.klasei).
Ciema iedzīvotāji izveidojuši teātra kopienu, kas ir ciema kodols. Tiek izspēlētas izrādes, kuras tiek izrādītas arī apkārtējo ciemu iedzīvotājiem. Sezonā ir 8-10 izrādes, vidējā biļešu cena 20 Eur (cenā ir gan kafija un bulciņa). Izrādes sezonā apmeklē līdz 1000 skatītāju. Ieņēmumi tiek novirzīti ēkas uzturēšanai. Skolas ēka maksā 350000 Eur, par kuru pašvaldība bija gatava pārdot skolu ciema iedzīvotājiem, bet šādas naudas vietā tika noslēgts īres līgums uz 30 gadiem. Skola, projektu realizācijas ietvaros, ir aprīkota ar vertikālo zemes siltumsūkni (divi 200 m urbumi), kas nodrošina siltumu, kā arī nomainīti logi, renovētas telpas. Atkarībā no elektrības cenas, investīcija atmaksāsies 2-11 gados (jo augstāka cena, jo īsākā laikā – kā mēs zinām – elektrības cena šobrīd ir augsta, arī Somijā). Somijā biržas cena elektrībai arī var sasniegt 0.3 Eur/kWh! Viņi arī uztraucas par tuvojošos ziemu un dzīvošanas izmaksām.
Viss darbs notiek brīvprātīgi. Atkal kopīga iezīme ciemu kopienās! Katrā no prezentācijām tiks minēts, ka tūkstošiem darba stundu tiek veltītas ciema un visas sabiedrības labā – turklāt brīvprātīgi. Tātad to nevar izdarīt 1 vai 2 cilvēki. Iesaistās visi, katrs pēc savām spējām un iespējām. Ciemā ir ļoti pozitīvi cilvēki! (Ģirta Baumaņa piezīmes).
Rezume: 1.) Somiem ir iespējas runāt ar pašvaldību, lai pārliecinātu par savas kopienas interesēm un vēlmēm Pašvaldība ieklausās un nāk pretī. 2.) Somi novērtē vēsturiskās ēkas un tos atjauno. 3.) Somi iesaistās daudz vairāk brīvprātīgā darbā kopienas interesēs. 4.) Kopienas pamatā ir aktīvi cilvēki ciematā.
Raudanmaa ciemats. Optiskais interneta pieslēgums tiks izveidots 97 no 122 mājsaimniecību. Izbūves līdzmaksājums saimniecībai ir 2500 Eur, pēc tam par internetu jāmaksā 30-40 Eur/mēn. Arī šeit ir beigusi pastāvēt skola. 17 gadus notika cīņa, lai skolu neaizvērtu. Šeit skolas ēku pārveidoja par bērnudārzu, izveidojot sabiedrību (kooperatīvu). Biedrībā ir 110 biedri, kas piedalās ar brīvprātīgo darbu. Iestāšanās biedru nauda ir 300 Eur. Par šo naudu tika nopirkta ēka par 20 000 Eur. Ciema iedzīvotājiem ir rūgta pieredze ar pašvaldību, jo idejas, kuras viņi vēlējās realizēt savā ciemā tika atteiktas, tajā pašā laikā pēc laiciņa realizētas citā pašvaldības vietā. Vienā no prezentācijām tiek stāstīts, kā aizvien populārāk ir dzīvot vairākās mājvietās (pilsēta-lauki), kādas ir priekšrocības un trūkumi (kādas prasības iedzīvotājiem, ko sagaida katrā no vietām, kādas problēmas ar maksājamo nodokļu sadalījumu).
Rezume: Ar vietējo Leader grupu, ES atbalstu un aktīvu kopienu ciems eksistē, turklāt attīstās par spīti amatpersonu pretestībai. Kopiena = spēks!
Luopioinen ciemts, kur izveidotas nelielas efektīvas mājiņas (siltinātas, ar saules paneļiem) ērtai un mūsdienīgai dzīvošanai, ar minimālu pieprasījumu pēc energoresursiem. 20-30 m2 māja maksā ~80 000 Eur. Vietējā kopiena ir aktīva, iekārtojusies vecā ražošanas ēkā, kur ir saglabāta senatnes aura, bet viss ir tīrs un sakopts, ierīkotas rokdarbu darbnīcas, amatnieku izveidota tirdzniecības zāle, radioaparātu muzejs un vietējā ēdnīca.
Rezume: Vietējā kopiena uztur muzeju, veido izstādes, tirgo savas saražotās mantas, adījumus, tamborējumus u.c. Tiek saglabāts ciemata vēsturiskais gars, vēsturiskās ēkas notiek saimnieciskā un kultūras darbība. Šajā vietā kopienas vecākie ļaudis dzīvo cits citam blakus, ir pieskatīti un nav vientuļi, kaut arī vairums dzīvo vieni paši. Lielisks piemērs tam, ka ir vietas atbilstoši cilvēka vajadzībām un interesēm un tā visā pamatā ir stipra kopiena ar aktīviem cilvekiem.
3.diena
Somi iepazīstina ar mobilajiem sociālajiem un aprūpes pakalpojumiem, piemēram, izbraukuma mediķi, sociālie darbinieki, kas dodas uz mazajiem ciemiem, kur ikdienā nav pieejami šādi pakalpojumi. Tiek attīstīta attālinātā pieņemšana, piemēram, sazinoties ar ārstu videozvanā. Tiek ietaupīti resursi ikdienas braukšanai, kas bieži ir formālu iemeslu dēļ. Globāli šāda pieeja ļauj uz laukiem skatīties arī kā vairāk sasaistītu vietu ar lielajām pilsētām ar tām pieejamajiem pakalpojumiem. Šķiet dzirdēta zināma līdzība arī Latvijas praksē!?
Rezume: Vairāk un plašāk tiek pielietota attālinātā darba iespējas un saziņa ar iedzīvotājiem.
Lastunen ciemats, kas ir neliels, ar 500 iedzīvotājiem, šeit vēl ir skola līdz 6.klasei. Skolā ir 6 darbinieki (3 skolotāji). Skolotājs pats izvēlas ko mācīt, kāda pieeja un līmenis ir katram skolēnam. Ja nepadodas matemātika, netiek spiests uz A līmeņa zināšanām, bet tiek stimulēta bērna apziņa sasniegt un tikt novērtētam C līmenī. Tā jebkurā priekšmetā, individuāla pieeja, kaut skolotājam ir 20 skolēni. Vēlāk, 7. un 9. klasē skolēnus centralizēti novērtē ar valsts pārbaudījumu. Rezultātā bērns netiek dzīts vai noniecināts kā vājāks, kas noteikti ir pozitīvi psihei un ļauj vieglāk iekļauties sabiedrībā. Skolai ir ~10 000 Eur budžets studiju apguves materiāliem, kā arī skolotāja alga ap 4000 Eur. Pietiekami, lai justos stabili savā pozīcijā un nebūtu jādodas uz pilsētu.
Rezume: Kārtējo reizi tika gūtas atziņas par Somijas labāko izglītības sistēmu pasaulē, jo tiek ņemtas vērā bērna individualitāte. Skolēni mācās praktiskas lietas, zvejot, veidot koka izstrādājumus, kopt lopus, slaukt govi, kazu. Šajā skolā izceļama viena vieda praktiska lieta, durvju rokturis, kurā iestrādāts čips un kuru var atvērt ar aplikāciju tas, kam šī piekļuve dota.
Kurki eko ciems. Noteikti viskaloritākā kopiena, kas izraisa gan pretrunas, gan apbrīnu. Ideoloģiski tā ir veidota kā komūna, kur šobrīd desmit mājās dzīvojoši cilvēki ir cieši saistīti ar savu pārliecību, gan arī fiziski. Cilvēki noskaņoti piekopt zaļu dzīvesveidu, proti, permakultūra, minimizēt plastmasu izmantošanu, gatavot visu uz vietas. Lai to panāktu, idejas autors un iedzīvotāji ir pieņēmuši kārtību, ka kopienā ir divas sausās tualetes, kopēja pirts, tikšanās/pulcēšanās vietas. Ciemā dzīvo gan somi no Tamperes, gan ārzemnieki, piem., Portugāles. Pirmais iespaids bija, ka savulaik Latvijā cilvēki muka no šādas lauku “nabadzības”, dodot priekšroku pilsētai. Tomēr ir cilvēki, kas no ikdienas IT, tehnoloģiju vides vēlas atslēgties savā lauku nostūrī. Diemžēl komerciālu piesitienu idejai piešķīra fakts, ka ciems ir 20km no Tamperes (2.lielākā industriālā pilsēta Somijā), kā arī fakts, ka, lai iestātos kopienā un sāktu būvniecību, nepieciešams investēt 70 000 Eur. Apkārtnes iedzīvotājiem arī nav vienprātības par ciema piekoptās stratēģijas ilgtspēju.
Nuutajarvi vēsturiskās stikla fabrikas ciems. Tika parādīts, kā likvidēta stikla rūpnīca pārveidojās par mākslinieku darbnīcu, kurā top stikla māksla. Ciemā ir stikla mākslas galerija, kurā var iegādāties eksponātus.
Rezume: pateicoties vecās rūpnīcas atdzimšanai ir iespēja ciemata attīstībai, darba vietām, uzņēmējdarbībai.
4.diena.
Noslēgumā, kurā pārrunājam ko ieguvām, kas patika, uzdevām atlikušos jautājumus, ierosinājumus. Somi labprāt stāsta un atbild, lepojas ar sevi kā tautu, ir laipni un atvērti.
Kas ir vieds? Internetā ir dažādi apzīmējumi vārdam Vieds. Piemēram, tāds, kam raksturīgas plašas zināšanas, labi attīstīta domāšana, bagātīga pieredze; arī gudrs tāds un arī, kas spēj paredzēt, pareģot; pravietisks.
Tātad, Viedais ciemats ir lauku apkārtnes ciemats, kas balstīts un darbojas uz kopienas principiem, kas vienlaikus prasmīgi un taupīgi izmanto apkārtnes resursus un risinājumus, stiprinot un veidojot ilgtspējīgu dzīves vidi.
Ja runājam par labklājību un salīdzinām IKP 2020.gadā: Somijai 271,2 miljardi, Latvijai 33,51 miljards USD. Ņemot vērā, ka Somiem ir 7 reizes lielāks IKP, tas liecina par dzīves kvalitāti, tomēr Somi daudz vairāk strādā brīvprātīgi, veidojot savu dzīves vietu. Somi absolūti nav uz āru vērsti, dzīvo taupīgi, drīzāk salabos veco, uzturēs kārtībā ēkas, lietas. Šīs lietas varam mācīties no Somiem.
Paldies projekta sadarbības partneriem Somijā LAG Kantri un LAG Pirkan Helmi.
Aprakstā tika izmantoti Medemciemata iedzīvotaja Ģirta Būmaņa pieraksti.
Aktivitāte tiek īstenota projekta „Smart Villages LEADER Network” Nr. 19-00-A019.333-000005 Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam apakšpasākuma „Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība” ietvaros. Projektu īsteno PPP biedrība "Zied zeme", biedrība “Pierīgas Partnerība” un biedrība “Jūras Zeme”.
