Veikts pētījums NEVALSTISKO ORGANIZĀCIJU ATBALSTA NODROŠINĀJUMS MĀRUPES, OLAINES UN ĶEKAVAS NOVADOS

Projekta “Kaimiņu sadarbība kopīgai attīstībai” realizācijas laikā ar pētnieku Dinas Bites un Ulda Dūmiņa iesaisti veikts pētījums ar mērķi noskaidrot nevalstisko organizāciju situāciju projektā iesaistītajos novados – Ķekavas (t.sk. Baldones), Mārupes (t.sk. Babītes) un Olaines novadā, un izstrādāt priekšlikumus pašvaldību un nevalstisko organizāciju, kā arī nevalstisko organizāciju savstarpējai sadarbībai. 

Ar pilnu pētījuma tekstu var iepazīties šeit: ej.uz/PetijumsNVOe.uz/PetijumsNVO, savukārt turpinājumā būtiskākās atziņas no secinājumiem un priekšlikumiem.

Secinājumi: 

1) Pierīgas novados ir zināma specifika, kas saistīta ar iedzīvotāju pieaugumu un ikdienas mobilitāti, relatīvi lieliem pieejamiem finanšu resursiem. Kā atzīst pētījuma dalībnieki, ne pašvaldībām, ne iedzīvotājiem nav eksistenciālas nepieciešamības cīnīties par novada pastāvēšanu (“Mums vienalga ir labāk nekā citur”), salīdzinot ar vairākiem citiem novadiem Latvijā, kur iedzīvotāju skaits pastāvīgi samazinās. Tādēļ Pierīgas novadu pašvaldību un iedzīvotāju aktualitāte ir saistīta ar atbilstīgas dzīves vides, infrastruktūras pielāgošanu arvien pieaugošajam iedzīvotāju skaitam.

2) Projekta ietvaros veiktais pētījums atklāj noteiktas attiecību formas starp pašvaldībām un nevalstisko sektoru novados. Abās pusēs vērojama labā griba strādāt novadu iedzīvotāju interesēs, taču ne vienmēr šīs attiecības var dēvēt par sadarbību, jo sadarbība apzīmē visu iesaistīto pušu sistemātisku darbu kopīgi nosprausto mērķu sasniegšanā. Tipiskas pašvaldības darbības saistībā ar NVO raksturo dotācijas NVO darbībai, līdzfinansējums projektos, telpu iznomāšana, projektu konkursu organizēšana. Ir piemēri arī deleģējuma līgumiem un konsultatīvajām padomēm, taču to esamība ne vienmēr liecina par efektīvu darbību. 

3) Nevalstiskās organizācijas novados ir dažādas – nacionāla mēroga, kam principā neinteresē notiekošais novadā, šauri specializētas biedru labuma organizācijas, taču ir arī tādas, kuras darbojas noteiktas sabiedrības daļas labumam un/ vai veicina novada attīstību. 

4) Savstarpēja sadarbība starp nevalstiskā sektora organizācijām ir vērtējama kā organiska un labi attīstīta. Kopīgas aktivitātes kavē laika trūkums, kā arī informācijas trūkums vienam par otru. Tādēļ nevalstisko organizāciju pārstāvji novērtētu iespēju/ vietu/ platformu savstarpējām tikšanās reizēm un informācijas apmaiņai. 

Priekšlikumi:

1) Projekta ietvaros iegūtos datus par nevalstisko sektoru nosūtīt attiecīgo novadu pašvaldībām, lai var uzsākt/ pilnveidot komunikāciju ar biedrībām un nodibinājumiem;

2) Noslēgt sadarbības memorandu starp Olaines un Mārupes pašvaldībām un biedrību “Pierīgas partnerība” kā nevalstisko sektoru koordinējošu organizāciju;

3) Noslēgt sadarbības memorandu starp Ķekavas novadu un biedrību “Daugavkrasts” kā nevalstisko sektoru koordinējošu organizāciju;

4) Izvērst formālo un neformālo pilsonisko iniciatīvu grantu konkursu katrā no Pierīgas novadiem, vienkāršot šo projektu realizācijas procedūras un padarīt grantus finansiāli ietilpīgākus;

5) Izmantot iespējas un idejas, ko paredz likuma “Par pašvaldībām” grozījumi, kas stājas spēkā no 2022. gada 1. janvāra, t.s. Atvērtības standartu izstrāde pašvaldībām, un pašlaik aktuālā diskusija par sabiedrības līdzdalību, piemēram, domnīca “Jēgpilna sabiedrības līdzdalība”; 

6) Izmantojot Pierīgas novadu specifiku, iedzīvotāju aktivizēšanu var balstīt uz mērķi kopīgi veidot estētisku, vizuāli pievilcīgu un ērtu dzīves vidi. Apzināti izmantot vietējo iedzīvotāju zināšanas, prasmes, sociālos kontaktus kopīgo mērķu sasniegšanā;

7) Attīstīt dažādu mērķa grupu informēšanas kanālus un formas, lai iedzīvotāji būtu informēti par pašvaldības, NVO, interešu grupu u.c. aktivitātēm;

8) Veicināt NVO sektora atpazīstamību un apkopot NVO veiktās aktivitātes, tādā veidā mērķtiecīgi apzinoties pašvaldības funkciju īstenošanu un NVO sektoru kā papildinošu elementu funkciju īstenošanā. Pētījuma rezultātā ir redzams, ka pētījuma teritorijā darbojas virkne NVO, kas nodrošina pašvaldības funkciju pilnvērtīgu ieviešanu – iedzīvotāji nodarbojas ar labdarību, vietējās vides sakopšanu, dažādu vecuma grupu iesaisti sabiedriskajā dzīvē, atbalsta seniorus, nodrošinot aktīvu novecošanos, organizē interešu izglītību un veicina sporta attīstību un kultūras izpausmju dažādību; rīko atbalsta pasākumus pacientiem un daudz daudz citu būtisku aktivitāšu;

9) Sniegt atbalstu tādu organizāciju darbībai, kas darbojas profesionāli un piesaista pašvaldības darbības teritorijai finansējumu no ārējiem avotiem, piemēram, īstenojot ES fondu finansētus projektus. Atbalsts var tikt sniegts līdzfinansējuma vai citā atbalsta formā, taču būtiski – atklātu konkursu ietvaros, nosakot skaidrus vērtēšanas kritērijus.

Noslēgumā var apgalvot, ka pētījumā iesaistītajās pašvaldībās ir potenciāls veidot līdzvērtīgas, horizontālas sadarbības prakses starp nevalstiskajām organizācijām savā starpā, starp nevalstiskajām organizācijām un pašvaldībām, kā arī citiem sociālajiem aģentiem, piemēram, uzņēmējiem, pašvaldības iestādēm un neformālām interešu grupām. 

Sadarbības projekts „Kaimiņu sadarbība kopīgai attīstībai” tiks īstenots līdz šī gada novembrim. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Projekta pieteikums Nr.2021.LV/NVOF/MAC/039

#NVOFonds2021

Visi jaunumi

Sarunas kopradē: Instagram LIVE

Top