Pierīgā kopumā ir daudz ūdens tūrisma atpūtas vietas – SUP dēļu nomas ir daudzās atpūtas bāzēs un veikparkos. Vai Tu jūti konkurenci?
Konkurenci īsti nejūtu, katram no mums ir sava vīzija un attiecīgi arī sadalās klienti. Piemēram mums ļoti svarīgs ir ilgtspējīgs tūrisms un jaunu produktu radīšana. Jāatzīst ir uzņēmumi, kuri gandrīz identiski nokopē gan piedāvājumu un maršrutus, gan  vizuālo noformējumu. Taču mēs ar to priecājamies, jo kāds mūs uzskata par piemēru. Daudz darba ir ieguldīts, lai augtu un iemācītos. Reizēm gan ir arī skumji, jo kopējais tūrisma produkts tiek bojāts ar vienaldzību, nezināšanu, un es pat teiktu, muļķību. Ir dažas kompānijas, kas izsniedz neatbilstošu inventāru, jo cita tiem nav, neiedziļinās drošības jautājumā uz ūdens un nodara kaitējumu dabai, tādēļ ka nezina kā ir pareizi. Tiek dempingota  cena, darbojas pelēkajā ekonomikas sektorā un neizmanto vietējo pakalpojumu, tādejādi arī nodarot kaitējumu apkārtējai vide un mikro klimatam kā tādam. Taču šis ir jautājums par kuru cenšamies runāt ar pakalpojumu sniedzējiem caur Pierīgas tūrisma asociāciju un Latvijas dabas tūrisma asociāciju. Cenšos parādīt, kas ir ilgtspējīgs tūrisma produkts, kā izveidot unikālu produktu un kā sadarboties. Lielisks piemērs ir Carnikavas piestātne. Mums ir izveidojies fantastisks mikro klasteris.

Kas, Tavuprāt, Pierīgas reģionam būtu nepieciešams, lai tas kļūtu vēl atpazīstamāks kopējā tūrisma kartē?
Reģionam noteikti ir nepieciešams lielāks pašvaldības atbalsts un tūrisma nostādīšana par prioritāru vietējās ekonomikas nozari. Uzņēmēji paši un PTA ir padarījuši milzu darbu un radījuši daudz interesantu tūrisma produktu, ar ko noturēt patērētāju uz dienu vai pat ilgāk, taču ir vēl daudz ideju NEBIJUŠU produktu radīšanai un tūrisma plūsmas kliedēšanai. Tur būs nepieciešams pašvaldības atbalsts publiskās infrastruktūras izveidei. Protams, liela problēma ir naktsmītnes. Novadā dažos galamērķos trūkst vietas kur izguldīt viesus. Piemēram, Carnikavā trūkst kempingu ūdenstūristiem, lai noturētu tos galamērķī uz vēl vienu dienu. Tādā situācijā sanāk, ka Carnikava ir izkāpšanas punkts, kur iebrauc autobuss, savāc visus un paliek tikai atkritumi un izbraukāts zāliens.

Abās asociācijās esmu ieguvis milzu pieredzi un atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem. Līdz šim darbojos arī Ādažu uzņēmēju biedrībā, kur vēlējos parādīt kas ir tūrisms un rekreācija, tomēr šķita, ka netieku sadzirdēts, tādēļ izstājāmies. Katram ir jāatrod sev atbilstošākā organizācija. Galvenie ieguvumu no abām tūrisma asociācijām, kur vienā darbojos valdē un otrā kā padomes priekšsēdētājs, ir pieredze, kontakti un “dzirdīga auss”. Ne mazāk svarīgi arī atpazīstamība. No semināriem, apmācībām un sarunājoties ar jomas kolēģiem esmu ieguvis daudz jaunu informāciju, kā arī izkristalizējis sev aktuālo. Aktīvi darbojoties ir iegūtas neskaitāmas sadarbības un cilvēki ar ko kopa realizēt idejas un projektus - satiec līdzīgi domājošos. Būtībā asociācija man ir kā dzirdīga auss, kas saklausa problēmu vai iespēju, ja tāda ir, un palīdz to risināt jau kopīgiem spēkiem, jo kā vienmēr esmu uzskatījis -  viens nav karotājs un tikai kopā varam izveidot tādu dabas tūrisma produktu, ka pat vilki mežā būs gatavi pirkt biļetes, lai izzinātu jaunās takas (smejas). Ieguvumi ir arī atpazīstamība, kopējās publicitātes kampaņas un aktīva dalība pasākumos, kas palīdz nodot informāciju par mūsu ģimenes uzņēmuma pakalpojumu plašākam cilvēku lokam.

Tā kā tas ir mūsu ģimenes uzņēmums vislabāk man patīk tas, ka varu pavadīt maksimāli daudz laiku kopā ar tuvajiem. Taču no visa ko darām vislabāk man patīk organizēt un vadīt piedzīvojumus un grupu pasākumus, plānojot jaunus maršrutus un piedzīvojumus. Brīdī, kad esmu uz ūdens ar grupu, tad visas ikdienas rūpes un birokrātiskais slogs pazūd. Esmu tikai es , daba un cilvēki, kas vēlas piedzīvot šo pieredzi un es viņiem to palīdzu. Tajā brīdī es vienmēr sev apstiprinu, ka mīlu to ko daru.

Darbs ikdienā ar cilvēkiem prasa daudz enerģijas, īpaši vadot aktivitātes. Jābūt pozitīvam un jautram, jo tā ir izklaides un atpūtas nozare. Tev ir dienas, kad pacel sevi aiz skausta un saki – negribas, bet jāiet?
O, jā, absolūti piekrītu! Tādēļ arī šo daru. Mani nenogurdina cilvēki ar kuriem strādājam. Katrs no pakalpojumu sniedzējiem izvēlas savu mērķauditoriju un mēs esam notēmējuši tā, ka mūs atrod cilvēki, kurus arī mēs vēlamies redzēt. Notiek enerģijas mijiedarbība un iegūstam mēs visi. Mani uzlādē katrs smaids, katra dalībnieka emocijas un prieks. Protams, ir dienas, kad jāpaņem ne tikai aiz skausta. Reizēm ar naglainu dēli jāiedod sev pa muguru, lai pieceltos un ietu (smejas), taču tas vairāk ir reizēs, kad ir daudz datordarbu, projektu, atskaišu, grāmatvedība, kampaņas u.t.t. 3 dienas pie datora un es esmu iztukšots. Tad saņemos, izeju laukā, novadu kādu pasākumu un esmu atkal enerģijas pilns un gatavs darboties (smaida).

Jā, šobrīd vākt atkritumus ir stilīgi, kas patiesībā ir labi, jo nav būtiski, kādas motivācijas vadīts cilvēks to dara. Galvenais, ka mērķis ir sasniegts. Labi teikts, jā, daba ir mans darba kabinets, tikai bez sienām un ierobežojumiem, bez mākslīgām smaržām un elektroniskas mūzikas… Patiesībā daba ir vieta no kurienes visi mēs nākam un esam daļa no dabas. Tā ir vieta kur es atjaunojos un jūtos labi. Būšanai dabā manā dzīvē ir milzīga nozīme, gan fiziski, gan emocionāli. Mīlēt dabu man no mazotnes iemācīja mans vectēvs. Viņš nekad neļāva darīt pāri dzīvnieciņiem vai bez iemesla plūkt ziedu pļavā. Katru reizi pastāstīja kādēļ netraucēt un kāda nozīme ir būšanai ciešā saiknē ar dabu. Arī Elīna, mana līgava, ļoti mīl dabu un mums ir vienādi uzskati par to kā ir jābūt. Tādēļ ir viegli mācīt to mūsu bērniem un citiem cilvēkiem gan mūsu vadītos pasākumos un piedzīvojumos, gan daloties pieredzē stāstu vakaros, gan semināros, abās asociācijās, kurās darbojos.

Tas noteikti nav grūti, jo mēs nedarām neko ārpus mūsu ikdienas redzējuma. Uzņēmums Boards You tika radīts pēc vienas līdzības ar mūsu ikdienu, kas ir dabai draudzīga. Līdz ar ko ir viegli, jo nav īpaši jāpiedomā par daudzām lietām. Protams, tūrisms pēc definīcijas teorētiski nav dabai draudzīgs, ber par to arī man ir viedoklis. (smaida). Nedaudz grūtāk ir tad, kad savus maršrutus gribam saskaņot ar Dabas Aizsardzības pārvaldi un saņemt viņu atļauju. Reizēm neviens pat nepamanītu pasākumu un tā būtu vieglāk, bet pastāv iespēja, ka nodarām pāri kādam maz aizsargātam. Izkāpšanas un iekāpšanas punktus izvēlamies tā, lai nodarītu maksimāli mazāko kaitējumu dabai, nevis kur vieglāk piekļūt. Grūtākais laikam ir stāstīt vismaz 10 reizes dienā, ka baltās ūdensrozes nedrīkst plēst un tā romantiskā dāvana meitenei izdzīvos tikai līdz Instagram bildei un tad tiks nomesta krastā.

Kādu lomu Tavā uzņēmējdarbībā spēlē ģimene? Zinām, ka Tava dzīvesbiedre Elīna arī aktīvi darbojas Boards You aktivitātēs. Jūsu uzņēmuma piedāvājumā ir saullēktu un saulrietu baudīšanas aktivitātēs, kas nozīmē, ka bieži neesat mājās agros rītos un vēlos vakaros. Kā to apvienojat ar bērnu audzināšanu?
Ģimene man ir viss. Tā ieņem vislielāko lomu jebkurā vietā. Patiesībā vienīgais iemesls, lai kādreiz slēgtu uzņēmumu būtu tad, ja tas sāktu traucēt ģimenes laimei. Jā, Elīna aktīvi darbojas, bērni tiek iesaistīti un ir līdzās esoši, tāpat kā mūsu vecāki un draugi vienmēr iesaistās un palīdz. Boards You ir vairāk kā ūdens tūrisma inventāra noma. Tas ir dzīves veids un sirds projekts. Šobrīd komandā esam nu jau 6 kolēģi un visus saullēktus nebraucam paši. Taču cik vien iespējams paši labprāt vadam pasākumus. Mūsu busiņš ir pielāgots nakšņošanai. Nereti ir gadījumi, kad visa ģimene braucam uz purvu vai citu maršrutu, pat vairākiem pēc kārtas. Bērni mašīnā paguļ, es novadu braucienu un Elīna sagaida mūs krastā. Savukārt pēc kārtīgi pastrādātām dienām un naktīm izmantojam iespēju atpūties vietā, kur esam nonākuši, noīrējot mazu lauku viesnīciņu vai pirtiņu, izbaudot vietējo krogu karbonādi ar sieru un izdzerot pa glāzei auksta Piebalgas alus. Visi laimīgi, vilks paēdis un kaza dzīva, jeb kā teica mans vectēvs; “es esmu Tavs vectēvs” (smejas).

Oi,  Elizabete (vecākā meita) pirmo reizi supoja 2 nedēļu vecumā un Elza ( jaunākā meita) bija divu dienu laivu braucienā nepilnu divu nedēļu vecumā – mani lepnumiņi. Patiesībā kad bērni vēl bija puncī, es nopirku viņām savus bērnu SUP dēļus, ar ko nu jau pavisam drīz varēs sākt braukt Elizabete un nākamgad arī Elza (smejas). Vienmēr esmu uzsvēris, ka bērns jau piedzimst gatavs ūdens aktivitātēm, galvenais jautājums - kad vecāki ir gatavi bērnu iepazīstināt ar tām. Man ļoti paveicies, ka Elīna man uzticas un ļauj būt ar bērniem pie un uz ūdens. Protams, esot ar bērniem izvēlamies atbilstošas ūdenstilpnes un maršrutus, kā arī pievēršam pastiprinātu uzmanību drošības jautājumam. Esmu pat izgatavojis saviem bērniem papildus drošības inventāru laikā, kad devāmies ar tiem piedzīvojumos vēl zīdaiņa vecumā. Redzu bērnu sejās prieku un laimi, kad ļauju viņām palīdzēt - nest airi vai peldvesti. Domāju, ka viņām ļoti patīk, jo ikdienā viņas ir dabā, pie ūdens un mežā, kopā ar abiem vecākiem. Tiek iesaistītas un man tā ir iespēja viņām parādīt savu attieksmi pret dabu un iemācīt apstaties uz brīdi, redzēt un ieklausīties .

Pēc pieciem gadiem noteikti tievāku un ar vairāk tetovējumiem (smejas). Redzu, ka vairāk un plašāk iepazīšu dabu un dabas tūrismu, dalīšos savā pieredzē un mācīšu cilvēkus mīlēt dabu un mīlēt to ko viņi dara. Kur tas būs - labs jautājums! Mums ar Elīnu ir ķecerīga doma vienā brīdī paplašināt savu pieredzi un doties uz Kanādu, lai darbotos dabas parkā un apmainītos ar pieredzi par loģisku un ilgtspējīgu dabas tūrismu. Vai tas notiks pēc pieciem gadiem es nemāku teikt, bet vienu dienu noteikti jūs redzēsiet interviju ar mūsu ģimeni par to kādēļ šāds lēmums un kā tad mums iet Kanādā. Man vienmēr ir sajūta, ka jādalās ar to, ko zinu. Tādēļ es ar prieku dalos pieredzē un maršrutos, iesaku un atbalstu visus kas jautā. Līdz ar to pēc 5 gadiem visticamāk vairāk stāstīšu cilvēkiem par saprātīgu un labu tūrismu.

Vai ir kāda atziņa/ dzīves devīze, kas iedvesmo Tevi grūtos brīžos liek celties un "iet uz priekšu"? Varbūt tā ir dzīves mācība vai kāda cilvēka padoms, kas varētu palīdzēt arī citiem – tūrisma jomā strādājošiem vai kaut ikvienam cilvēkam.
Galvenais, kas man liek iziet laukā ir apziņa, ka iziet laukā ir galvenais (smejas). Patiesībā vienmēr paturu prātā sajūtu, kāda ir pieceļoties un izejot laukā. Tā arī ir laba motivācija brīžos, kad dīvāns šķiet pārāk ērts, lai no tā pieceltos un TikToks interesantāks par rotaļām ar bērniem. Tūrisms ir jāmīl. Ar dabas tūrismu nav iespējams nopelnīt kaudzi naudas, taču der atcerēties, ka emocijas ko sniedz laimīgi un apmierināti klienti ir daļa no algas katram dabas tūrisma pakalpojuma sniedzējam.