Izlasi un iepazīsties ar Mārupes novada iedzīvotāju forumā “Ideju skrejceļš” diskutētajām idejām!

Biedrību „Pierīgas partnerība” un „Partnerība Daugavkrasts” realizētā Sabiedrības integrācijas fonda projekta „Kaimiņu sadarbība kopīgai attīstībai” ietvaros šā gada 15.jūlijā notika iedzīvotāju forums “Ideju skrejceļš” Mārupes novada iedzīvotājiem.

Pasākumā piecās darba grupās diskutējām par sekojošām tēmām:

1.Izglītība un kultūra;

2.Uzņēmējdarbība;

3.Vide, mājoklis, drošība;

4.Sports un jaunieši;

5.Iedzīvotāju kopienas.

Visās grupās notika interesantas diskusijas un sarunas par iedzīvotājiem svarīgām tēmām, par to kā sakārtot un radīt dzīvošanai patīkamāku vidi novadā.

Izglītība un kultūra

Izglītība

1.Mūžizglītības trūkums un pieejamība. Piemēram, Babītē esošais Dienas centrs varētu strādāt arī pēc pl.17.00, jo dienas laikā strādājošie netiek, jābrauc uz Rīgu, lai iegūtu pieaugušo izglītību.

2.Nepieciešams plašāks mūžizglītības kursu piedāvājums. Mārupes novada dome izsūtīja anketu, iedzīvotāji cer, ka idejas tiks īstenotas.

3.Trūkst infrastruktūras mūžizglītības ieguvei (autostāvvietas, telpas, kas strādā vakarā, izglītoti vietējie darbinieki).

4.Trūkst izglītības iespēju, kursu, mentorēšanas iespēju uzņēmējiem, lai novadā veidotu publisko – privāto partnerību.

5.Trūkst naudas, lai izglītotu skolotājus (tikai 30 eur gadā). Piemēram, lai izglītotu pedagogus par autiskā spektra bērnu vajadzībām izglītībā. Jāpalielina skolas iekšējais budžets, lai izglītotu pedagogus par bērniem ar īpašām vajadzībām.

6.Mārupes domē darbinieki, kuri atbild par izglītības jomu, ļoti neatsaucīgi.

7.Trūkst vidusskolas. Skolās trūkst sporta zāļu.

Kultūra

1.Mārupē un Babītē trūkst brīvdabas koncertzāles, estrādes, jauns multifunkcionālais centrs. Mārupē nav piemērotas izstāžu zāles vizuālajai mākslai.

2.Novads ir ļoti zaļš, tiešs tuvums dabai. Ierosinājums – biežāk un vairāk rīkot sezonālus kultūras pasākumus dabā, piesaistot skatītājus no urbānās vides. Trūkst brīvdabas kultūras pasākumu, kas vienotu iedzīvotājus, stiprinātu lokālpatriotismu, novada pašapziņu. Piemēram, varētu Piņķu Sv. Jāņa baznīcas priekšā, pļaviņā rīkot dažādus pasākumus.

3.Mārupes zīmols varētu būt – inteliģence, gudrība, kultūra, lai Mārupe neasociētos tikai ar gurķiem, bet ar kaut ko citu – tāpat kā Dobele ar ceriņiem, Sigulda ar arhitektūru. Varētu būt kāds notikums, kas nestu Mārupes vārdu Latvijā.

4.Trūkst vietas, kur pulcēties kultūras pasākumiem. Varētu daļu pasākumu (ar finansējumu) deleģēt uzņēmējiem, kas rīkotu pasākumus savās telpās vai iekārtotu jaunas teritorijas.

5.Jauniešu centrs Mārupē varētu būt vieta, kur notiek jauniešu kultūras notikumi, diskusijas. Jaunieši sagaida lielāku atbalstu no Mārupes domes jauniešu kultūras iniciatīvām – koncertiem, festivāliem, u.c. aktivitātēm.

6.Vāji attīstība novadpētniecība, trūkst novadpētniecības muzeja vai krātuves. Trūkst telpu amatierkolektīviem.

7.Rīkot grupu iepazīšanās ekskursijas, pieredzes apmaiņu, lai, piemēram, Babītes iedzīvotāji iepazīstas ar mārupiešiem, Piņķu iedzīvotāji ar Mežvidiem utt.

Uzņēmējdarbība

1.Nepieciešams sniegt atbalstu dzīves stila, pakalpojumu uzņēmumu izveidei, attīstībai apkaimēs. Sekmēt mērķtiecīgu uzņēmējdarbību apkaimēs.

2.Nepieciešams veicināt sociālās uzņēmējdarbības attīstību novadā.

3.Veidojot jaunus ciematus, būtu jāparedz, ka vismaz 10% no teritorijas infrastruktūras ir uzņēmējdarbībai, publiskai infrastruktūrai (skvēri, bērnu laukumi).

4.Nepieciešams sabiedriskai transports starp ciemiem. Piemēram, uzņēmums atrodas Jaunmārupē, bet darbinieki Tīrainē.

5.Lai veicinātu jaunu uzņēmumu izveidi Mārupes novadā, pašvaldība varētu organizēt kampaņu “Uzsāc uzņēmējdarbību Mārupē”.

6.Izveidot inkubatoru, kopstrādes telpas Babītes pagastā, piemēram, katlu mājā Piņķos.

7.Piemērot nodokļu atvieglojumus lauksaimniekiem. Tīrumi, zirgi ir ainavu veidošanas elementi, kas piesaista jaunus iedzīvotājus un tūristus.

8.Veicināt zaļo domāšanu novadā. Klimata neitrāls novads. Tas sekmētu arī Eiropas Savienības finansējuma piesaisti.

9.Paplašināt tūrisma piedāvājumu – veidojot  audio gidus,  vietējās vēstures izstāžu zāli (muzeju), labiekārtotas tirdzniecības vietas.

10.Nepieciešams veicināt Babītes un Mārupes uzņēmumu savstarpējo sadarbību.

11.Ir darbaspēka trūkums, nepieciešami palīgstrādnieki.  Atbalsts dienesta viesnīcu izveidei.  Iespējas veidot publisko un privāto partnerību.

12.Vietējo mājražotāju, amatnieku platformas (aplikācijas) izveide.

Vide, mājoklis, drošība

1.Nepieciešami infrastruktūras uzlabojumi satiksmes drošības uzlabošanai – Kantora un Lielās ielas krustojums, iebraukšana un izbraukšana Mārupes novadā pie t/c Spices.

2.Visā novadā nepieciešama kvalitatīva pašvaldības policija, sabiedriskā kārtība līdzīgi kā tas ir vecajā Mārupes novada daļā.

3.Vāji attīstīts sabiedriskais transports, jāveicina jaunu maršrutu izveide Autotransporta direkcijā.

4.Nepietiekami attīstīts veloceliņu tīkls. Iedzīvotāju primārā vajadzība – nodrošināt velo savienojumus mājas – skola/bērnudārzs – interešu izglītība. Esošie veloceliņi ir nedroši, nepieciešams audits un plāns mērķtiecīgiem uzlabojumiem.

5.Nepieciešams veicināt māju siltināšanu – vairāk informācijas, iedzīvotāju izglītošana, finansiālais atbalsts no pašvaldības, pozitīvi piemēri.

6.Satiksmes drošība, ātruma samazināšana: tehnisko līdzekļu uzstādīšana – radars, smaidiņradars, ceļu ātrumvaļņi.

7.Īpašuma un sabiedriskā kārtība. Pie daudziem īpašumiem ir kameras, tās vajadzētu izmantoto arī pašvaldības policijas darbā. Iedzīvotāji var informēt policiju par kameras esamību, lai situācijā kad nepieciešama informācija par kādu notikumu utml., operatīvi var pieprasīt un saņemt datus.

8.Dzīvojamo zonu izveide veidojot ielu sašaurinājumus – apstādījumus. Pašvaldība izveido (uzstāda labiekārtojumu, iestāda), uztur iedzīvotāji (laista, ravē, utt.).

9.Bezceļu motobraucēji – izmantot dronus (kūdras ieguvēji, Rīgas meži) un iesaistīties policijai, kas soda pārkāpējus noķerot pēc no drona saņemtās informācijas.

Sports un jaunieši

1.Kaut tautas sportam Mārupes novadā ir labas iespējas, tomēr infrastruktūra ir nepietiekoša un pašvaldībai nav stratēģijas. Tostarp cilvēku paliek aizvien vairāk, novads aug un sporta/atpūtas iespējas ir vienas no pamatvajadzībām modernam iedzīvotājam.

2.Tautas sportisti ir, bet sporta nav: vajag tautas sporta sacensības, iekļaujošas komandas, arī tautas sporta dzīve ir jāorganizē – pārgājieni, ielu sporta spēles.

3.Sporta infrastruktūrā prioritāte ir skolas un sporta pulciņi, sezonas laikā nereāli tikt pie infrastruktūras, viss aizņemts. Tikai pēc astoņiem vakarā var nākt iedzīvotāji, bet tas lielai daļai ir par vēlu.

4.Jauniešu sporta dzīve beidzas līdz ar skolas pabeigšanu, pēc tam pašplūsmā, kas ir īpaši slikti komandu sportistiem, jo nevar savākt komandu, lai spēlētu, netiek pie infrastruktūras, lai trenētos.

5.Mārupē nav nevienas profesionālā sporta komandas amatieru līmenī, to vajag, lai dome finansē.

6.Nepieciešama multifunkcionāla arēna.

7.Āra sporta infrastruktūra nepieejama tiem, kas nav no konkrētās ielas/māju bloka, turklāt līdz tai nav droša tikšana, nevar bērnu palaist vienu ar riteni, lai dodas uz treniņu. Jādomā par veloceliņiem, skriešanas celiņiem, kas savienotu savā starpā novada vietas.

8.Pašvaldībai ir jāiesaista atpūtas un sporta infrastruktūras attīstībā kopienas, jo tā var saprast vajadzības un nodrošināt, ka nebojā uzcelto.

9.Sporta infrastruktūra nepieciešama visur, kur dzīvo cilvēki, jo, piemēram, Tīraine, Jelgavas šosejas apkaime, Babīte un Piņķi ir pavisam atšķirīgas “republikas”, kuru ikdienas novadā nepārklājas. Vajadzētu, lai māju attīstītājiem būtu pienākums ieplānot atpūtas un sporta infrastruktūru vismaz tām mājām, ko tie uzbūvē.

10.Bērniem ar invaliditāti sporta infrastruktūra nav iekļaujoša, Mārupē vajag baseinu, lai varētu peldēt.

11.Plašajā Mārupes novadā iedzīvotāji ir lojāli savai ielai, savam sporta laukumam vai vingrotavai. Derētu kopīga sportotāja mārupieša identitāte un sporta dzīves dienaskārtība: sacensības, pārgājieni, instruktori un treneri.

12.Jāizmanto dabiskās iespējas novadā: Babītes meži un ūdensmalas. Nevajag kautrēties no sadarbības ar citiem novadiem.

13.Jāstrādā, lai informācija par sporta un atpūtas iespējām būtu interaktīvi pieejama katram Mārupes novada iedzīvotājam, lai mārupiešiem un Babītes ļaudīm savstarpēji izrādītu jaunā novada iespējas, interesantos stūrīšus un iepazītu ļaudis.

Iedzīvotāju kopienas

1.Ļaut cilvēkiem veidot neorganizētas un organizētas kopienas, neierobežojot to veidošanos, bet sniedzot atbalstu.

2.Jāveido atvērta pārvaldība, kuras ietvaros tiek veidota atvērta sadarbība kopienas un pašvaldības līmenī.

3.Radīt iespēju tikties – ieinteresēt, reklamēt, sniegt atbalstu tikšanās vietas jautājumos, un sniegt palīdzību šādu tikšanos organizēšanai, piemēram, ja daži cilvēki saka, ka grib sarīkot pasākumu, pašvaldība var nākt talkā ar atbalstu pasākuma rīkošanai, t.sk., praktisku.

4.Jāorganizē vairāk pasākumu dažādām interešu un vecuma grupām, arī starp apkaimēm. Pasākumiem ir jābūt multifunkcionāliem.

5.Aktuāls ir jautājums par labāku internetu, kura esamība ietekmētu arī sabiedrības socializēšanos, jo daudz kas šobrīd notiek arī caur sociālajiem tīkliem.

6.Izmantot dabu, atpūtas vietu piedāvātās iespējas kā socializēšanās resursu.

7.Novadā nepieciešams veidot un attīstīt tradīcijas.

8.Attīstīti kopdarbību.

Paldies visiem dalībniekiem,kas nāca un dalījās ar idejām! Paldies Mārupes novada pašvaldībai par atbalstu pasākuma organizēšanā un Švarcenieku muižai par sirsnīgo uzņemšanu!

Pilnu informāciju ar moderatoru atskaitēm par darba grupās runāto var noskatīties šeit: ej.uz/IdejuskrejceļšMārupe

Aktivitāte tiek īstenota projekta „Kaimiņu sadarbība kopīgai attīstībai”, projekta Nr.2021.LV/NVOF/MAC/039, ietvaros, sadarbojoties biedrībām “Pierīgas partnerība” un “Partnerība Daugavkrasts”. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Visi jaunumi

Top