Iekļaujošs tūrisms tiek iezīmēts kā viena no EXIT RĪGA reģiona prioritātēm

Iekļaujošs tūrisms tiek iezīmēts kā viena no EXIT RĪGA reģiona prioritātēm

14.novembrī Jaunu ideju centrā Ķekavā, tūrisma uzņēmēji, nevalstiskās organizācijas un pašvaldības uzklausīja ekspertu ieteikumus un praktisko pieredzi par piekļūstamības veicināšanas potenciālu tūrisma nozarē visām sabiedrības grupām. Pasākumā uzstājās invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons”biedrība “Socintegra”, iekļaujošas kultūras veicinātāja, mākslas terapeite un dizainere Lība Bērziņa, sociālālā uzņēmuma un ceļojumu aģentūras “Difftravel”, dibinātāja Santa Beitāne, kā arī Rīgas plānošanas reģiona tūrisma speciālists Edgars Ražinskis.

Pasākumā laikā tika gan runāts par dažādiem cilvēku ierobežojumu veidiem, jo katram no tiem ir nepieciešami atšķirīgi piekļūstamības risinājumi, gan uzklausīti mērķgrupas pārstāvju dzīves stāsti un pieredze. “Socintegra” kultūras pieejamības eksperte Vlada Hmeļevska semināra klātienes un tiešraides skatītājiem un klausītājiem patiesi ļāva izprast vājredzīga cilvēka ikdienas izaicinājumus, asprātīgi stāstot par nejaušām sarunām ar kokiem, uz ietvēm nomestiem elektriskajiem skrejriteņiem un to, kā neredzīgi cilvēki arī dodas izbaudīt sajūtas kinoteātros un sporta arēnās. Noteikti daudzi klausītāji uz nomesto nomas skrejriteni turpmāk skatīties no cita skatpunkta un iespējams, to pacels. Savukārt, mākslas terapeite Lība Bērziņa demonstrēja neskaitāmus labos un neveiksmīgos vides piekļūstamības veicināšanas piemērus Latvijā un ārpus tās. Jāsecina, ka tepat kaimiņvalstis, piemēram, Polija ir vairākus platus soļus mums priekšā ar saviem risinājumiem un informatīvo materiālu (ikonām) piekļūstamības jomā, bet galvenais, speciālistes domām, ir konsultēties ar vides pieejamības ekspertiem pirms jebkādu risinājumu ieviešanas.

Seminārā tika prezentēti pirmā EXIT RĪGA organizētā divu dienu Iekļaujoša tūrisma maršruta izpētes brauciena pa Pierīgas teritorijā pieredze, kura laikā 6 mērķgrupas pārstāvji un speciālisti no vairākām organizācijām apciemoja 11 tūrisma objektus, pārsvarā publiskās infrastruktūras objektus.Gan seminārā, gan brauciena laikā apvienība “Apeirons” uzsvēra - “Vides pieejamība nav domāta tikai cilvēkiem ar invaliditāti, jo tā ir svarīga arī veciem cilvēkiem, vecākiem ar bērnu ratiņiem, cilvēkiem ar īslaicīgi ierobežotu mobilitāti. Objekts kļūst pieejams ikvienam. Daudzi tūrisma objekti paši nemaz nespēj novērtēt savu pakalpojumu piekļūstamības līmeni, kā arī nezina kurā virzienā spert pirmos soļus, jo cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem var būt ar redzes, dzirdes, kustību un garīga rakstura traucējumiem un katram no tiem ir citi iespējamie risinājumi.”

Ja vēlies uzzināt kā tūrisma pakalpojumu var pielāgot ikvienai, aicinām noskatīties semināra ierakstu EXIT RĪGA Facebook lapā: https://bit.ly/3AYskOK

Pasākuma laikā tika prezentēta arī SIA “Jāņa Sētas” izstrādāt tūrisma ilustratīvā karte, kurā iekļauti 24 Pierīgas tūrisma objekti. Kartes makets pieejams šeit

Lai uzlabotu informācijas pieejamību visām sabiedrības grupām EXIT RĪGA jau tuvāko mēnešu laikā paredzējusi savā mobilajā aplikācijā Android un iOS viedierīču lietotājiem ieviest jaunu tūrisma objektu kategoriju – iekļaujoši objekti, pēc iespējas precīzi norādot ne tikai to, ka vieta ir piekļūstama, bet arī konkrētus risinājumus, kas tajā atrodami. Mobilo lietotni lejupielādē šeit: https://www.exitriga.lv/idejas-celosanai/mobila-lietotne

EXIT RĪGA tūrisma reģions tuvāko gadu laikā īstenos arī Klāsteru programmu, kuras ietvaros ģeogrāfiskais sadarbības tīkls izstrādās vairākus jaunus tūrisma produktus ārvalstu ceļotājiem un visiem tiem jābūt arī piekļūstamiem. Tātad, reģiona tālākie attīstības plāni cieši saistīti ar iekļaujoša tūrisma virziena attīstību.

Tēmas aktualitāte:

Latvijā ir reģistrētas vairāk nekā 200 tūkstoši  pilngadīgas personas ar invaliditāti. Visvairāk ir cilvēku ar kustību traucējumiem  - ap 20% jeb gandrīz 40 000 personu. Ar garīga rakstura un uzvedības traucējumiem ir 13% jeb 26 400 cilvēku, ar redzes traucējumiem – 4% jeb 9955 cilvēku, bet ar dzirdes traucējumiem – 1% jeb aptuveni 2200 cilvēku. Statistika rāda, ka cilvēku skaitam ar invaliditāti ir augšupejoša tendence.

Šī gada pirmajā pusē tapa Latvijas Republikas Kultūras ministrijas pasūtīts pētījums par kultūras infrastruktūras un pakalpojumu piekļūstamību Latvijā. Pētījuma secinājumos norādīts, ka tikai katra piektā organizācija plāno veikt kādus konkrētus pasākumu/ pakalpojumu piekļūstamības uzlabojumus[1]

Tai skaitā secināts, ka kultūras un radošā sektora katras trešās organizācijas un iestādes darbiniekiem trūkst zināšanas par cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem vajadzībām. Dažādi apmācību formāti, tai skaitā uz vietas kultūras organizācijās un iesaistot cilvēkus ar funkcionāliem traucējumiem ir nozīmīgs zināšanu pārneses formāts kultūras organizāciju darbiniekiem. Tūrisma un kultūras nozares ir ļoti cieši saistītas un, attiecīgi, secinājumi identiski.

[1] Pētījums par kultūras infrastruktūras un pakalpojumu piekļūstamību Latvijā, Latvijas Kultūras ministrija. Rīga, 2024. https://ieej.lv/OMtqL

Seminārs notika Pierīgas reģiona tūrisma konkurētspējas paaugstināšanas projekta “Pierīgas tūrisma reģiona konkurētspējas paaugstināšana ar ilgtspējīgiem un digitālajiem risinājumiem” (Nr. 23-00-A019.332-000002), ko īsteno biedrība Pierīgas Partnerība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam apakšprogrammā „Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība”. Projektu, EXIT RĪGA teritorijas piedāvājuma atpazīstamības veicināšanai īstenot vietējās rīcības grupas, biedrības Partnerība DaugavkrastsBiedrība "Gaujas Partnerība"Zied zemeBiedrība Ropažu Salaspils partnerībaStopiņu un Salaspils PartnerībaJūras Zeme un Pierīgas tūrisma asociācija. Seminārs tika organizēts sadarbībā ar Ķekavas novada pašvaldību, www.kekava.lv

Biedrības "Pierīgas partnerība" darbības nodrošināšana un teritorijas aktivizēšana” projekta Nr. 23-00-U31523.0-000003

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests

© 2022 biedrība "Pierīgas partnerība"

Mājaslapas izstrādi finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija EEZ un Norvēģijas grantu programmas “Aktīvo iedzīvotāju fonds” ietvaros.