22. novembrī zināšanu pilsētā Tartu ELARD (Eiropas LEADER asociācija lauku attīstībai) pulcēja Eiropas vietējās rīcības grupas un to sadarbības partnerus — pārstāvjus no Eiropas Komisijas, valsts lauku tīkliem, vadošajām valsts iestādēm un maksājuma aģentūrām. Pasākuma mērķis bija atzīmēt LEADER pieejas īstenošanas 25. gadadienu un izstrādāt LEADER/CLLD deklarāciju 2021.—2027. gadam, ko iesniegt Eiropas Komisijas un dalībvalstu iestādēm, plānojot nākamo periodu.
Pirmajā dienas pusē varēja iepazīties ar LEADER pieejas īstenošanas vēsturi, filozofiju, gan iepazīstoties ar Arnšteina pieeju, kurā VRG atrodas partnerības sadaļā, kad publiskais sektors sadarbojas ar privāto sektoru, gan arī pārrunājot, vai LEADER gars ir dzīvs vai arī pazudis normatīvo aktu prasībās. Šis arī bija galvenais sarunu temats — par uzticību vietējām rīcības grupām, vietējiem iedzīvotājiem, kas vēlas atrisināt teritorijas vajadzības. Par procesa vienkāršošanu, iespēju kļūdīties, nedomājot par inovatīvajiem risinājumiem, sankcijām vai rezultatīvajiem rādītājiem. Periodā no 2014. līdz 2020. gadam ar LEADER atbalstu Eiropā plānots izveidot vairāk nekā 44 000 darba vietu. Īstenojot LEADER pieeju, lauku teritoriju attīstībā var tikt iesaistīti dažādu grupu pārstāvji. Līdz ar to VRG attīstību nevar reducēt tikai uz darba vietu radīšanu vai ienākumu palielienāšanos, bet arī sociālās vides uzlabošanos. LEADER varētu būt kā ideju laboratorija, savienojot dažādus sektorus, partnerus jaunu pieeju un iespēju radīšanai. Vari iepazīties ar pasākuma prezentācijām šeit.
140 dalībnieki no 24 Eiropas valstīm tika sadalīti 5 darba grupās: 1) multifondi, kā uzlabot to īstenošanu; 2) sadarbība starp LEADER pārstāvjiem un institūcijām, kā veicināt pārskatāmu ieviešanu nacionālā līmenī; 3) SVVA stratēģija, kā veicināt tās inovatīvu un fleksiblu ieviešanu; 4) sadarbības projekti ar trešajām valstīm, kā veicināt pasākuma nosacījumu vienkāršošanu; 5) 25 gadu vecās LEADER pieejas īstenošana pēc 2020. gada.
Katra darba grupa izstrādāja mērķi, apzināja traucējošos apstākļus un risinājumus. Biedrības „Pierīgas partnerība” pārstāve piedalījās darba grupā par sadarbības veicināšanu starp VRG pārstāvjiem un iesaistītajām institūcijām. Kā galvenie traucējošie apstākļi tika norādīta birokrātija un partnerības trūkums. Birokrātijas mazināšanai ieteikums bija birokrātijas kontrolēšana, ņemot vērā veselo saprātu, multifondu pieeja kā pieteicējiem, tā arī vietējām rīcības grupām. Lai veicinātu partnerības principu, ir jāmaina domāšana, jāpiemēro nevis sodīšanas, bet atbalsta politika, jāepazīstina iesaistītās puses ar otras puses ikdienu, nodrošinot apmācības, „ēnošanu”. Lai veicinātu LEADER pieejas īstenošanu, ir jāstiprina arī VRG kompetences un jāveicina uzticība visos līmeņos. Iepazīsties ar izstrādāto deklarāciju.
Šajās dienās bija iespējams satikt cilvēkus, kam rūp saglabāt LEADER pieeju jeb vietējo iedzīvotāju iesaisti teritorijas attīstībā. Arī Latviju pārstāvēja gan VRG pārstāvji, gan Lauku atbalsta dienests, gan arī Zemkopības ministrija, kas liecina, ka visas puses ir atvērtas sadarbībai, lai projekta iesniedzējiem atvieglotu projektu īstenošanu.
Šo dienu laikā bija iespējams uzzināt arī par citu valstu pieredzi — Lietuvā vēl nav uzsākta LEADER projektu iesniegšana sarežģītās likumdošanas dēļ, Zviedrijā ir piecas VRG, kas nav saņēmušas finansējumu bez skaidra pamatojuma, attiecīgi Zviedrijā ir lauku teritorijas, kurās nav pieejams šis atbalsts. Tas liecina, ka Latvijai nav sliktākā situācija. Nevajag skatīties uz kaimiņu pieredzi, bet gan izmantot piedāvātās iespējas — veicināt savas teritorijas attīstību, izmantojot LEADER pieeju.
https://www.dropbox.com/sh/rcmrvsdmmpas7p6/AAArgabTJXN8eHWqxV5COZrLa?dl=0
