Ar ko sākās Jūsu uzņēmējdarbība?

Antra: Pirms 13 gadiem šeit bija vienkārši lauks un viss sākās ar ideju audzēt ķiplokus. Ideja radās laikā, kad Latvijā bija ekonomiskā krīze un es biju bezdarbniece. Bija jādomā ar ko nodarboties un pamanīju brīvu nišu – ķiploku audzēšanas iespēju. Tā arī viss aizsākās un darbojas vēl joprojām.

Kā tas attīstījās, ka blakus Ķiploku pasaules produktiem, ar laiku Jūsu uzņēmuma piedāvājumu papildinājuši vēl citi produkti?

Elīna: Visi jaunie produkti mūs atrada kādā svarīgā vai kritiskā brīdī, kad domājām kā piesaistīt vēl apmeklētājus vai kā padarīt mūsu piedāvājumu vēl interesantāku. Alus darītava tapa pašā pandēmijas epicentrā, ka bija pieejams LEADER projektu finansējums. Uzrakstījām projektu un tā apstiprināšana bija spēcīgs stimuls alus darītavas izveidošanai. Visa ģimene kopīgiem spēkiem pie tā arī strādāja – lika iekārtas, remontēja telpas un, protams, arī tagad paši darinām alu – raudzējam, domājam receptes, pildām pudelēs, līmējam etiķetes, meklējam noieta tirgus, vadām ekskursijas. Pēc alus darītavas izveidošanas atkal radās sajūta, ka piedāvājumu vajadzētu turpināt dažādot, kā arī vienlaicīgi mēs arī vīru vēlējāmies svinēt kāzas un tam bija nepieciešama svinību vieta. Tā kā mūsu ģimenes puišiem ir zelta rokas, tad tapa piebūve svētku svinēšanai pašiem sev un viesiem. Visbeidzot, sapratām, ka nepieciešama arī vieta nakšņošanai. Aptuveni mēneša laikā Izveidojām glempingu, kur cilvēki netālu no Rīgas var baudīt dabu, darot ar ērtībām un glamūru.

Cik nozīmīgi, Jūsuprāt, uzņēmuma ilgtspējai ir tas, ka tajā strādā ģimene, īpaši, jaunā paaudze?

Elīna: Jā, šeit neesam tikai mēs trīs – es un mani vecāki. Darba rokas pieliek arī mans vīrs, kurš piedalās saimniecības darbos, būvniecībā un glempinga uzturēšanā. Mana māsa vienmēr atsaucas vecāku aicinājumam palīdzēt kādos nepieciešamos darbos un māsas vīrs ir patiesi talantīgs grafiskais dizaineris, kurš veido uzņēmuma un produktu vizuālo identitāti – logo, etiķetes, utt. Katram ir sava spēcīgā puse un palīdzību iespējams meklēt pie attiecīgā ģimenes locekļa.

Antra: Savukārt, Elīna ir mūsu marketinga speciālists jeb vēstnese, kura palīdz mums iziet tautiņās. Darbs ar interneta resursiem dod daudz, jo mums vecākiem tas tik ļoti nepadodas.

Elīna: Man šķiet, ir gan labās, gan sliktās dienas, jo pavadām ļoti daudz laika kopā gan darbā, gan atpūtā. Tajā pašā laikā mēs varam lūgt viens otram palīdzību kaut vai nakts laikā. Tā ir ģimene, kura nekad neatteiks.

Antra: Ķiploks laikam nebūs tas, kur ļoti raujas jaunieši, bet kur nepieciešams, palīdzība nekad netiek atteikta.

Vai zaļi un atbildīgi saimniekot ir grūti? Kā Jūs saimniekojat “zaļi”?

Antra: Uzsākot savu darbību uzreiz domājām par to kā atvieglot savu ikdienu un būt draudzīgi dabai. Piemēram, mums ir dīķī katra zivs pilda savu funkciju. Amūri apēd saaugušās zāles, platpieri dzidrina dīķi un orfas apēd kukaiņus un odus. Pekinas pīles lieliski iztīra dārzu no nevēlamiem “ienācējiem” un rāpuļiem. Cenšamies arī zaļi visu audzēt, lai citiem varētu dot to pašu, ko ēdam ģimenē. Kad novācam ķiploku ražu, sējam rudzus, tādā veidā uzlabojot un atpūtinot zemi. Izveidojot alus darītavu, sākām izmantot saules enerģiju. Esam neatkarīgi no elektrības vasaras sezonā noteikti, bet šogad iespējams iztiksim ar savu elektrību jau visu gadu.

Kurā brīdī no mājas ražotnes Jūs kļuvāt arī par viesus uzņemošu tūrisma objektu?

Antra: Pēc “Ķiploku pasaules” darbības uzsākšanas ar tūrismu sākām darboties kādā trešajā gadā. Toreiz viss aizsākās citur – tepat netālu Daubē, mūsu privātmājā, kur no cita projekta līdzekļiem izremontējām aptuveni 15 m² lielu saimniecības telpu, lai ražotu produkciju un vēlāk arī uzņemtu viesu grupas. Aicinājām arī mājās, bet sapratām, ka ilgi tas tā nevar turpināties. Zeme šeit Uzvaras Līdumā mums jau piederēja, bet nebija telpu. Tāpēc steidzām celt šo ēku, kura nu jau kalpo gan kā ražošanas, gan viesu uzņemšanas ēka.

Elīna: Runājot par alus darītavu, sākotnēji domājām, ka pamatā alu paši piegādāsim veikaliem un restorāniem. Taču ar laiku sapratām, ka mums izdevīgāk un patīkamāk ir tad, ja cilvēki brauc pie mums. Tāpēc sākām domāt par cita veida piedāvājumu. Nu jau mums ir  degustācijas, ekskursijas un stāstījums par alu. Rīkojam dažādus pasākumus – akustiskus un  meditatīvās mūzikas koncertiņus, brančus, mājas kafejnīcu dienas. Mēģinām cilvēkus vairāk vest šurp nekā savu alu sūtīt kaut kur prom.

Kas, Jūsuprāt, Pierīgas reģionam būtu nepieciešams, lai tas kļūtu vēl atpazīstamāks kopējā tūrisma kartē?

Elīna: Pagaidām paši strādājam pie tā, lai mēs būtu pašpietiekami. Pašvaldība ir atbalsts, palīdzot stāstīt par mums, kā Olaines novada uzņēmējiem. Tās atbalsts ir arī fakts, ka pašvaldība iegādājas mūsu produktus reprezentācijas vajadzībām vai izmantot telpas pasākumiem. Arī pati apkārtnes teritorija Uzvaras Līdums lēnām sāk arvien vairāk attīstie, kas ir tai skaitā pateicoties tuvajai atrašanās vietai Rīgai. Mums tuvumā ir arī veikparks, kur tiek piedāvāts mūsu alus. Tātad izveidojusies vietēja sadarbība. Ir ļoti skaistas pastaigu takas ap karjeru un reģionā, cik zināms, veidojas arī citi jauni viesu nami. Vieta attīstās un mūsu atrašanās vieta mums palīdz.

Kādu Jūs vēlētos redzēt savu uzņēmumu pēc 5 gadiem?

Antra: Šobrīd ir tāds pārdomu periods. Mēs neapstāsimies. Varbūt kāds virziens var “pieklust” – varbūt tas ķiplociņš tagad “ies” nedaudz lēnāk, bet mēs neapstāsimies. Galvenais, lai bērni darbojas un tālāk tas viss ir viņu rokās.

Elīna: Mēs dzīvojam pēc principa, ka pastāvēs, kas mainīsies. Ja ar ķiploku lauksaimniecību kļūs pārāk grūti, mēs meklēsim citus veidus kā piesaistīt klientu, lai pašiem ir komfortabli strādāt un cilvēki vēlētos atgriezties atkārtoti.

Kurš no visiem darbiem saimniecībā ir Jūsu mīļākais darbiņš?

Elīna: Manas mīļākās aktivitātes, noteikti, ir iekārtot jaunas telpas, domāt radošas idejas un dizaina risinājumus. Es atrodu Pinterest (sociālais tīkls) jaunu bildi un dodu uzdevumu. Tas ir mans hobijs, bet melno darbu darīs kāds cits kā vīrs vai tēvs  (smejas).

Antra: Mans hobijs ir puķes, īpaši rozes un, protams, arī tomāti. Mīlu radīt skaistumu sev apkārt (smaida).

Vai varat nosaukt, kurš ir Jūsu mīļākais, pašu darinātais, produkts?

Antra: Mans mīļākais produkts laikam ir smiltsērkšķu ķiploku mērcīte.

Elīna: Man no “Ķiploku pasaules” tas ir pesto, kā visuniversālāk izmantojamais produkts, bet no alus darītavas - Jāņu nakts alus, kā vissaldākā šķirne.