No 12. līdz 15.novembrim Spānijā, Katalonijas apgabalā norisinājās projekta “European cooperation project on coworking spaces in rural areas”[CoLabora] partneru tikšanās. Tajā piedalījās pārstāvji no Spānijas, Īrijas, Lielbritānijas, Vācijas un Francijas. Latviju pārstāvēja PPP biedrība Zied Zeme un Pierīgas Partnerība padomes locekle Kate Ansone un administratīvā vadītāja Alīna Lukjanceva.
Kopstrādes telpu pozitīvā ietekme uz iedzīvotājiem nav izmērāma uzreiz, īsā laika periodā. Lauku novados būtiskākais ir noturēt talantus un piesaistīt jauniešus, kā arī padarīt dzīvi mazpilsētās interesantāku. Kā viens no ietekmīgiem faktoriem šajā gadījumā ir minama tieši kopstrādes telpu izveidošana, intelektuālās kopienas radīšana un komandas gara uzturēšana.
Mēs speram tikai pirmos soļus kopstrādes telpu idejas realizēšanā lauku teritorijās. No šī gada 1.septembra Mārupē darbojas Biznesa vēstniecība un plānots attīstīt šādas telpas arī Olaines novadā. Tādēļ mums ir ļoti svarīga informācijas apmaiņa starptautiskā un vietējā mērogā, lai noskaidrotu labās prakses piemērus un kas nav izdevies.
Piecu dienu laikā partneri apmeklēja kopstrādes telpas, no kurām daļa publiskas, daļa privātas. Katrs Katalonijas reģions atšķiras. Katram reģionam ir savas specifiskas vajadzības un stratēģija, kas balstīta uz teritorijas attīstību un sociālo atbildību, līdz ar to, arī kopradnes telpu formāts atšķiras. Visas intelektuālās kopienas uztur sakarus ar citām līdzīgām kopienām un savā starpā gan tīklojas, gan apmainās ar klientiem un informāciju par projektiem. Pieredzes braucienu organizēja Katalonijas kopstrādes telpu tīkls COWOCAT (www.cowocat.cat), kurš nodrošināja konsultācijas jaunu kopstrādes telpu dibināšanā un informācijas apmaiņu starp esošajām.
Kopstrādes telpa kā privāts bizness ir pievilcīgs modelis pilsētās ar vismaz 20 tūkstošiem iedzīvotāju. Darba vietas tiek izīrētas, nodrošinot visu nepieciešamo - internetu, darba virsmu, sanāksmju telpu, pastkasti, kafijas aparātu u.c. Kopstrādes telpas pārsvarā izmanto radošo profesiju pārstāvji (arhitekti, dizaineri, žurnālisti, fotogrāfi, grafiskie dizaineri, mākslinieki u.c.), kā arī tie, kuri bieži strādā no mājām, piemēram, juristi, datorspeciālisti un tirdzniecības aģenti. Daļai darbinieku telpa ir vienkārši iespēja koncentrēties darbam, bet daļai tas ir dzīvesveids. Mājražotājiem kopstrādes telpa ir publiska vieta, kur satikties ar klientiem. Kopstrādes telpu vadītājs ir arī tās dalībnieks, līdz ar to par to algu nesaņem.
Publiskās kopradnes telpas atrodas lauku teritorijās tiek finansētas no dažādiem avotiem - pašvaldībām, ES līdzfinansējuma utt. Universitātē izveidotajā kopstrādes telpa uzsvars tiek likts uz pēdējo kursu studentu un darba tirgus iesācēju piesaistīšanu, taču tās ir atvērtas arī jebkuram interesentam. Daudzas publiskās kopradnes telpas var lietot bez maksas, tajās tiek izmantots kolektīvais menedžments, darba kvalitāte uzlabojas. Vadītājam nereti tiek maksāta arī alga.
Pozitīvais kopstrādes telpas aspekts:
- cilvēkiem ir iespēja “iziet” ārpus mājas
- dalās ar klientiem;
- palīdz studentiem un iesācējiem biznesā;
- nav nepieciešams savs ofiss;
- padara dzīvi mazpilsētā interesantāku;
- citādāks dzīvesveids, jaunas iespējas.
Grūtības:
- lauku kopradnes telpām ir grūti atrast darbiniekus;
- savienot publisko pakalpojumu ar privāto biznesu un gūt peļņu;
- sarežģīti veikt darbinieku informācijas apmaiņu un tīklošanos ar citām kopradnes telpām;
- zināmas neērtības, kas saistītas ar komfortu, piemēram, nokļūšana, laikapstākļiem/klimatu
- piemērotas vietas atrašana
- vadītājam/koordinatoram jābūt uz vietas
Pieredzes apmaiņā apskatītas sekojošas vietas:
- Zona Líquida (http://zonaliquida.cat)
- Kowo (https://www.espaikowo.cat)
- University Campus URV - Terres de l'Ebre
- La Magrana (http://espailamagrana.cat)
- Nuria sociālā kopradnes telpa (http://nuriasocial.org/)
Video apkopojums par vizīti pieejams šeit.
Projekta ietvaros šobrīd tiek veikts pētījums par kopstrādes telpu attīstību PP biedrības „Zied zeme” un biedrības „Pierīgas partnerība” darbību teritorijās. Latvijas partneri projekta ietvaros būs atbildīgi par kopstrādes telpas Vadlīniju kā soli pa solim izveidot un attīstīt koprades telpas izstrādi.
Vairāk kā 2 gadu garumā plānots organizēt partneru pieredzes apmaiņu, apkopot koprades telpu darbības pozitīvo pieredzi, izstrādāt koprades telpu izveides un attīstības metodoloģiju, apmācīt kopienas veidotājus, veicināt tīklošanos un sadarbību, kā arī organizēt koprades telpu idejas popularizēšanas aktivitātes.
Projekta mērķis ir ar sadarbību nacionālā un starptautiskā mērogā, izveidot un attīstīt koprades telpas PPP biedrība Zied zeme un Pierīgas partnerības darbības teritorijās, lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību un nodarbinātību
Projektu „European cooperation project on coworking spaces in rural areas” Nr.18-00-A019.333-000015 īsteno” Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam apakšpasākuma „Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība” ietvaros.
Rakstu sagatavoja
Kate Ansone
biedrības"Pierīgas partnerība"
padomes locekle
