Aktīvo kopienu pārstāvju vizīte Grieķijā: pārņemamā pieredze Latvijā

No  5. oktobra līdz 9. oktobrim projekta “Smart Villages LEADER Network” sadarbības partneri no Latvijas un Somijas vietējām rīcības grupām (VRG) devās pieredzes apmaiņas vizītē pie partneriem Grieķijā “Attica Islands Network of Municipalities”. Vizītes laikā tika izzināta Poros salas pieredze un īstenotie risinājumi tūrisma sezonas pagarināšanai.

Latviju pārstāvēja PPP biedrības “ Zied zeme”, biedrību “Pierīgas partnerība” un “Jūras zeme” līderi un šo vietējo rīcības grupu darbību teritorijā dzīvojošie kopienu pārstāvji, kuri savā ciema un kopienas attīstībā jau realizē vai plāno īstenot viedā ciema idejas. Kopumā vizītē pieredzi guva Jaunolaines, Mārupes, Ogres, Meņģeles, Krapes muižas, Zvejniekciema un Carnikavas kopienas.

Apmeklējot Poros salas pārtikas, mākslas un sporta tūrisma objektus un raisoties aizraujošām diskusijām,  tika apzināti risinājumi tūrisma produktu bagātināšanai un tūristu sezonas pagarināšanai. Brauciena dalībnieki dzirdēja pieredzes stāstus, apciemoja dažādus tūrisma objektus un vietējos uzņēmējus, kas ļāva izprast salas iedzīvotāju darbību un esošo tūrisma piedāvājumu.  Vietējā kopiena piekopj ilgtspējīgu tūrisma pieeju, piedāvājot aktīvās atpūtas iespējas un izmantojot savus divus galvenos resursus: ūdeni un dabu.

Apkopojot dalībnieku gūtos iespaidus pēc oktobra sākumā notikušās pieredzes apmaiņas vizītes Grieķijā projekta “Smart Villages LEADER Network” ietvarā, piedāvājam vienkopus iepazīties ar dalībnieku secinājumiem un ierosinājumiem labās prakses pārņemšanai Latvijā. 

Viedais ciems – katram citāds

Projekta  galvenais mērķis ir viedas vietējās teritorijas un kopienas attīstības veicināšana, gūstot vietējo un ārvalstu perspektīvu, kas sekmēts arī šī brauciena rezultātā. Zvejniekciema kopienas pārstāve Kristīne Zaķe uzsver, ka vieds nebūt nenozīmē vienu vienīgu rīcības virzienu vai inovatīvu pieeju, tas ir domāšanas veids, ko vietējie savstarpēji saprot un kopienas līderis tālākajā darbā akcentē un attīsta. Tālākā atslēga ir apkārtnes aktīvie cilvēki – līderi un darītāji, kas gatavi iesaistīties plānošanā un aktivitātēs, tāpat milzīga loma ir sasniedzamo mērķu precīza definēšana un pieturēšanās pie to realizācijas ilgtermiņā.

Sadarbība kā attīstības stūrakmens

Savstarpējās sadarbības kritisko lomu kopējā teritorijas attīstībā uzvēra vairums no brauciena dalībniekiem. Kopienu līderi nostiprinājuši pārliecību, ka vislabāko rezultātu var sasniegt mijiedarbojoties iedzīvotājiem, uzņēmējiem un pašvaldībai. Tā piemēram, Poros salas iedzīvotāji ir vērsti uz sadarbības veidošanu dažādās jomās – uzņēmējdarbībā, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, kopējā sadarbības veidošanā starp iedzīvotājiem. 

Būtiska šajā sadarbības ķēdē ir arī savstarpējā saziņa, ko lieliski parādīja Poros salas korintas vīnogu festivāla “Primarolia” piemērs – tas ir izglītojošs pasākums, kura mērķauditorija ir vietējie iedzīvotāji, veicinot satikšanos, domapmaiņu ārpus karstās tūrisma sezonas. Rīkojot plašākus pasākumus, vērtīga varētu būt grieķu pieeja – pasākumu norisē iesaistīt vietējo produkciju un zīmolu, pasniedzot savu kopienu un apdzīvoto vietu caur tradīcijām un vērtībām. “Svarīgākais ir iesaistītajām pusēm kopīgi plānot vai līdzdarboties kādā no plānošanas līmeņiem vietējiem nozīmīgu pasākumu organizēšanā. Būtiski ir apzināt attiecīgās teritorijas potenciālu un izvērtēt, kādu pienesumu mēs paši varam dot savai teritorijai.” Iespaidos dalās Zvejniekciema kopienas pārstāve Kristīne Zaķe. Viedoklim piekrīt arī Meņģeles kopienas pārstāve Ilze Cimoška: “Visviedākais ir cilvēku māka kooperēties, mārketēt ne tikai savu uzņēmumu, bet arī kaimiņu, jo tad tūrists uzkavēsies ilgāk un nesīs visai kopienai lielāku ienākumu, kā arī reklamēs tālāk pakalpojumus un vietu citiem cilvēkiem.”

Lokālā unikalitāte un Latvijas priekšrocības

Šī brauciena uzdevums mērķis bija izzināt Poros salas pieredzi un īstenotos risinājumus tūrisma sezonas pagarināšanai, un, lūkojoties grieķu kolēģu praksē, arī veiksmīga tūrisma produkta pamatā ir savstarpējā sadarbība un zināšanu mijiedarbība. Ir būtiski identificēt apkārtnē esošos ražotājus, māksliniekus, aktīvos un rosīgos cilvēkus, tāpat svarīga ir arī vietējā tūrisma “pērļu” un neikdienišķu ideju risinājumu apzināšana, kas veido kopēju tūrisma piedāvājumu. Ogres novada pašvaldības Infrastruktūras veicināšanas nodaļas vadītāja Aija Romanovska atzīmēja, ka šādas sadarbības pamatā ir arī vēsturiskā bāze – savas vietas stāsta izzināšana, izceļot lokālo unikalitāti un akcentējot vietējos iedzīvotājus kā vērtību – tradīcijas, iniciatīvas, vēlme dzīvot savā vietā.

Tikpat nozīmīgi ir apzināties attiecīgās teritorijas ģeogrāfisko lokāciju, lai izveidotu tādu tūrisma piedāvājumu, kas ir unikāls teritorijai un atbilst iedzīvotāju vērtībām un tradīcijām. Poros salas gadījumā vietējie ļoti labi apzinās apkārtnes dabas iezīmes, kuras arī ir teritorijas galvenais resurss, kas caurvij tūrisma piedāvājumu.

Interesanti, ka oktobris Poros salā ir nesezona un tūristu pieplūdums ir krietni mazāks, kaut gan labo laikapstākļu dēļ tūristu pieplūdums arvien ir manāms. Kopumā gan Grieķijā no sezonalitātes “cieš” pat vairāk nekā Latvijā, jo tur izveidotā tūrisma infrastruktūra ir krietni plašāka. Raugoties grieķu pieredzē, biedrības “Jūras zeme” vadītājs Āris Ādlers stāsta, ka sezonalitātes mazināšana tūrismā ir iespējama, ja to risina pārdomāti, mērķtiecīgi un stratēģiski. Ir vairāki pasākumi, kurus var īstenot cilvēku piesaistei ārpus sezonas, piemēram, organizējot sporta un kultūras pasākumus vai ierīkojot dabas takas un pastaigu maršrutus, kas pieejami visu gadu. Investējot tajos, atdeve vietējai ekonomika ir ar pozitīvu ietekmi. Grieķu pieredze gan parāda, ka jābūt uzmanīgiem ar liela apmēra pasākumiem – tie var radīt pretējo efektu ne tikai pievilinot interesentus, bet arī atbaidot tos. Tam piekrīt arī Krapes muižas kopienas pārstāvis Vents Grinbaums: “Pieaugot tūristu plūsmai, strauji krītas pakalpojuma kvalitāte, tāpēc aizvien vairāk cilvēku izvēlas tūristu nepiesātinātus pakalpojumus, kas Latvijas gadījumā ir liela priekšrocība.” 

Iedvesmojoties no Poros salas iedzīvotājiem, Latvijā būtu svarīgi aktīvāk strādāt pie ārzemju tūristu piesaistes. A. Romanovska novērojusi, ka latviešiem jāmācās pozitīvi un ar lepnumu uzsvērt savas stiprās puses, lokālo kopienu panākumus un produktus, to darot ne tikai latviešu, bet arī angļu valodā, lai piesaistītu plašāku auditoriju. Tūristus piesaistīt var arī starptautiski atpazīstami zīmoli un sertifikāti, piemēram, Zaļais karogs, kuru izmanto arī Poros salas kopiena.

Viedi risinājumi un iedvesma tālākajam darbam

Domājot par ierosinājumiem un pieredzēm, kuras varētu pārņemt savās teritorijās, brauciena dalībnieki norādīja vairākas lietas. Piemēram, dabas taku izveide, kas piemērota kā kājāmgājējiem, tā velosipēdistiem visa gada garumā – ziemā velosipēda takas piemērojot slēpotājiem. Tā V. Grinbaums brauciena laikā attīstīja ideju par pārgājienu takas izveidi gar Lobes upi, savstarpēji savienojot vairākus tūrisma objektus un rodot iespēju veidot maršruta piedāvājumu arī laivotājiem. Tāpat radās doma par apgaismojuma risinājumiem apkārtnē un radošu video izveidi, lai uzlabotu izglītības kvalitāti lauku novados.

Savukārt I. Cimoška, klausoties Poros salas iedzīvotāju stāstā par Porosea pasākuma norisi, nostiprināja pārliecību, ka arī Ogres novadā ir būtiski stiprināt sinerģiju starp sporta/kultūras pasākumiem, vietējās politikas veidotājiem un uzņēmējiem, jo tas var atstāt būtisku iespaidu uz teritorijas sociālekonomisko un vides infrastruktūras pozitīvu attīstību. Tāpat vērtīga bijusi Seatrack sistēmas iepazīšana, kas cilvēkiem ar kustību traucējumiem nodrošina iespēju piekļūt jūrai. Šī pieredze pārnesama arī Latvijas kontekstā. 

Viesmīlība un vieglums

 Grieķu kolēģi Latvijas grupu uzņēma ar siltu viesmīlību, kur ikkatrs dalībnieks atbrauca kā viesis, kļuva par draugu, bet mājup atgriezās kā ģimene. Šis ir arī vietējo iedzīvotāju moto. Biedrības “Pierīgas Partnerība” pārstāve Zane Dresmane par piedzīvoto: “Visa brauciena laikā no organizatoriem bija jūtama grieķu viesmīlība, vieglums un nesaspringtā gaisotne – šīs sajūtas ir tās, kuras var likt gūtās pieredzes čemodānā.” Šiem vārdiem pievienojas arī Ā. Ādlers, norādot, ka latviešiem no grieķu kolēģiem jāmācās vairot pozitīvā enerģija: “Ko patiesi var mācīties no grieķiem? Ekonomiku nevajag būvēt lietvedībā un dokumentos. Tā jāveido pozitīvās emocijās – tas ir vērtīgs resurss, ko vairot!”

Aktivitāte tika īstenota projektā „Smart Villages LEADER Network” Nr. 19-00-A019.333-000005 Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam apakšpasākuma „Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība” ietvaros. 

Informāciju sagatavoja “LLF sadarbnīca” kampaņas “Mans ciems ir “Viedais Ciems”” ietvaros, kuras iniciatori ir publisko un privāto partnerattiecību biedrība “Zied zeme” sadarbībā ar projekta partneriem biedrību “Pierīgas Partnerība” un biedrību “Jūras Zeme”. Kampaņa īstenota projekta tiek īstenota projekta „Smart Villages LEADER Network” ietvarā. 

Visi jaunumi

Sarunas kopradē: Instagram LIVE

Top