Laikā, kad Latvija vēl tikai sāk atgūties no vētras radītajām sekām un gatavojas 15. Saeimas vēlēšanām, tikmēr norit darbs pie lēmumiem, kas noteiks Latvijas attīstības virzienu un publiskā finansējuma sadali turpmākajos gados. No 2028. gada jāstājas spēkā jauniem nosacījumiem tautsaimniecības nozaru, reģionu, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un sabiedrības atbalstam. Tiek veidoti jauni finansējuma sadales principi un Nacionālais attīstības plāns.
Tas ir būtiski ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Kāds atbalsts MVU būs pieejams pēc 2027. gada? Kas turpmāk tiks stiprināts – teritoriju robežas vai sabiedrība? Vai Rīgas reģiona pašvaldības, kas nodrošina nozīmīgu pienesumu valsts budžetam, var nonākt situācijā, kur tām būs jāiemaksā vairāk, bet attīstībai būs pieejams mazāks finansējums? Tieši šos un citus sabiedrībai un uzņēmējiem praktiski nozīmīgus jautājumus 27. augustā Siguldā aicināja diskutēt Rīgas reģiona LEADER vietējās rīcības grupas pašu iniciētajā forumā “Vai Pierīgas rokās ir Latvijas nākotne?”
Īpašas bažas forumā tika paustas par Rīgas reģionu – ekonomiski spēcīgāko un pašpietiekamāko Latvijas reģionu –, kuram pēc 2027. gada varētu būt pieejamas mazākas attīstības finansējuma iespējas. Tāpēc foruma centrā bija jautājums, kā veidot Latvijas reģionālās attīstības politiku un finansējuma sadali tā, lai tiktu ņemts vērā ne tikai teritorijas statuss, bet arī cilvēku aktivitāte, uzņēmējdarbība un publisko investīciju atdeve.
Forumā pulcējās Pierīgas pašvaldību, uzņēmēju, nevalstisko organizāciju, vietējo rīcības grupu, nozaru ministriju un politisko partiju pārstāvji.
Pierīgā ieguldītais finansējums rada būtisku atdevi valsts budžetam
LEADER vietējās rīcības grupas forumā prezentēja faktos balstītus datus par pēdējo desmit gadu laikā Rīgas reģionā piesaistīto investīciju finansējumu un tā atdevi.
Prezentētie dati liecina, ka katrs piesaistītais 1 eiro publiskā finansējuma ik gadu rada gandrīz trīskārtīgu pienesumu valsts budžetam IIN un PVN veidā. Tādējādi publiskās investīcijas Pierīgas teritorijās nav tikai atbalsts konkrētam uzņēmumam, organizācijai vai kopienai – tās rada arī ilgtermiņa ekonomisku pienesumu
valstij.
Vienlaikus ar LEADER atbalstu Rīgas reģiona aktīvā sabiedrība turpina veidot jaunus uzņēmumus, radīt darba vietas un īstenot vietējai kopienai nozīmīgas iniciatīvas, lai gan Pierīgas teritorijas līdz šim saņem būtiski mazāku atbalsta finansējuma daļu nekā pārējie Latvijas reģioni.
Pierīgas izaugsme rada arī papildu izmaksas
Ar kādiem izaicinājumiem saskaras strauji augošās Pierīgas pašvaldības, forumā stāstīja Mārupes novada pašvaldība, prezentējot finanšu izlīdzināšanas sistēmas ietekmi uz pašvaldības attīstības iespējām. 2026. gadā Mārupes novada iemaksa finanšu izlīdzināšanas fondā sasniedz 21,39 miljonus eiro jeb 15,56 % no pašvaldības pamatbudžeta.
Pašvaldība uzsvēra, ka pašreizējais finanšu izlīdzināšanas modelis nepietiekami ņem vērā strauji augošās Pierīgas teritorijas infrastruktūras un publisko pakalpojumu vajadzības. Kā iespējamie risinājumi forumā tika izvirzīti iemaksu griesti, demogrāfijas dinamikas iekļaušana finanšu izlīdzināšanas formulā, kā arī papildu valsts līdzfinansējums Pierīgas mobilitātes, izglītības, sporta un kultūras projektiem.
Forumā par nākamā perioda finansējuma iespējām informēja arī Finanšu ministrijas un Zemkopības ministrijas pārstāvji. Zemkopības ministrija uzsvēra nepieciešamību stiprināt lauku teritorijas, savukārt Finanšu ministrija norādīja, ka finansējuma sadalē ir atvērta nozaru ministriju, NVO un sabiedrības priekšlikumiem un paredzējusi vērtēt publisko investīciju ekonomisko atdevi un ilgtermiņa pienesumu valsts budžetam.
Forumā noslēgumā notika Politikas veidotāju diskusija, kurā piedalījās Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienības), Uģis Mitrevics (Nacionālā apvienība), Jānis Patmalnieks (Jaunā Vienotība) un Ģirts Dubkēvičs (Progresīvie).
Diskusijā uzmanība tika pievērsta Pierīgas lomai Latvijas attīstībā un LEADER nākotnei – vai finansējums arī turpmāk būs pieejams vismaz līdzšinējā apjomā un vai lēmumus par vietējās teritorijas attīstības prioritātēm turpinās pieņemt paši iedzīvotāji.
Cilvēki un izaugsme – Latvijas attīstības pamats
Foruma dalībnieki uzsvēra, ka nākotnes finansējuma politikai jābūt vērstai uz cilvēkiem, kuri veido Latvijas ekonomisko izaugsmi, attīsta uzņēmējdarbību un stiprina vietējās kopienas. Pierīgas pieredze apliecina – izaugsme pati par sevi nav iemesls samazināt publisko investīciju iespējas. Tieši pretēji – augošam iedzīvotāju skaitam un ekonomiskajai aktivitātei nepieciešama atbilstoša infrastruktūra un kvalitatīvi publiskie pakalpojumi. Tāpēc, lemjot par Eiropas Savienības fondu un valsts finansējuma nākotni, būtiski ir vērtēt ne tikai teritorijas statusu, bet arī cilvēku ieguldījumu un investīciju radīto atdevi. No šiem lēmumiem būs atkarīgs, cik konkurētspējīga un attīstīta būs Latvija nākamajā desmitgadē.
Pasākuma 1.daļa ziņojumi ir pieejami https://www.youtube.com/watch?v=fOuVv7zoHcY
Pasākuma 2.daļa Politikas diskusija ir šeit https://www.youtube.com/watch?v=hTZAw2_EsNQ
Prezentācijas:
- Uzņēmējdarbības atbalsta ilgtspēja Pierīgā /
- Reģiona izaicinājumi, izlīdzināšanas fonda iespējas/ Mārupes novada pašvaldība
- Atbalsta pasākumi un instrumenti / Zemkopības ministrija
- ES FONDU 2028.-2034.gada perioda investīciju plānošana / Finanšu ministrija
Forumu organizēja biedrības “Lauku Attīstības Partnerība”, “Pierīgas partnerība”, “Partnerība Daugavkrasts”, PPP biedrība “Zied zeme”.
Atbalstīja SIA ‘Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs un Siguldas novada pašvaldība
