Laura Kulakova gada pirmajā pusē ir ievēlēta par biedrības “Mārupes uzņēmēji” valdes priekšsēdētāju. Biedrībā Laura jau vairāku gadu garumā pārstāv lidostu “Rīga”, kur strādā par komunikācijas vienības vadītāju. Lai arī pašai Laurai ar Mārupes novadu tiešas saistības nav, darbība lidostā “Rīga” un “Mārupes uzņēmējos” ir ļāvusi to visai labi iepazīt. Intervijā Laura dalās biedrības “Mārupes uzņēmēji” pieredzēs un ieteikumos nevalstiskām organizācijām.
Kāds ir “Mārupes uzņēmēju” dibināšanas stāsts?
Biedrība “Mārupes uzņēmēji” dibināta 2011. gadā un ir viena no senākajām reģionālajām uzņēmēju biedrībām. Nu jau gana cienījams vecums organizācijai, kas darbojas nevalstiskajā sektorā. Kopš 2014. gada mums ir arī sabiedriska labuma organizācijas statuss – esam tādi, kuri darbojas ne tikai savā labā, bet sniedz arī ieguldījumu sabiedrībā. Lai arī pati neesmu bijusi klāt dibināšanas laikā, no kādreizējo biedru stāstītā noprotu, ka viss sācies, jo bijusi vēlme tīkloties – satikties novada uzņēmējiem, parunāties, sarīkot kopīgus pasākumus, aktivitātes, apmainīties ar pieredzi,
Biedrības valde. No kreisās: Ingrīda Bondare, Kristaps Beķeris, Gunita Ievkalne, Aigars Jušēns, Laura Kulakova, Ilmārs Jasinskis.
iegūt biznesa kontaktus, darījuma partnerus utt. Tad šis aktīvistu pulciņš nolēma piešķirt darbībai juridisku formātu – dibināt biedrību. Protams, laikam ejot, vēlmes un ambīcijas pieauga, biedrība izvirzīja jau augstākus mērķus – gan pārstāvēt un lobēt savu biedru intereses pašvaldībā, valsts pārvaldē, ministrijās un citās institūcijās, gan arī izglītot jauno paaudzi. Jauniešu izglītošana mūsu biedrībai liels un svarīgs mērķis, pie kura arī šobrīd mēs aktīvi strādājam. Protams, svarīgi bija arī radīt priekšlikumus, kā uzlabot uzņēmējdarbības vidi novadā un arī ārpus tā, sadarboties ar citām līdzīgām biedrībām, iesaistīties lielās uzņēmēju organizācijās, lai kļūtu par Mārupes uzņēmēju kopēju balsi. Šobrīd “Mārupes uzņēmējos” darbojas aptuveni 70 biedru, no kuriem aktīvi iesaistās darbībā, aktivitātēs, nāk ar savu iniciatīvu un pienesumu apmēram piecpadsmit.
Kādēļ kļūt par biedru - ko sniedz biedrība, kādas iespējas paver?
Šo jautājumu uzdod ļoti bieži un es vienmēr atbildu, ka biedrība ir domāta nevis tādēļ, lai ņemtu, bet lai dotu. Protams ir arī ieguvumi! Kļūstot par biedru, ir lielāka iespēja, ka tava balss un tavs viedoklis varētu tikt sadzirdēts. Ja tu pārliecini vēl citus biedrus, ka tava doma ir pareiza, un, ja tas vēl virzās tālāk kā biedrības uzņēmēju kopējais viedoklis, tad, protams, ka tas ir skaļāks un tiek sadzirdēts. Tomēr biedrība primāri ir tā vieta, kur tu nevis iegūsti kaut ko, bet gan dod – idejas, aktivitātes, strādā ar bērniem, skolēniem u.c. Es gribētu teikt, ka apvienošanās biedrībā ir domāta tiem uzņēmējiem, kas jau ir tiktāl izauguši, lai sāktu domāt ne tikai par tīru biznesu, bet arī to, ko mūsdienās mēdz saukt par ilgtspēju – kas būs tālāk, kas paliks aiz manis, kāda būs mana nākotne, ko es varu dot sabiedrībai kā uzņēmējs, kā cilvēks, kāds būs mans ieguldījums, lai mūsu visu kopīgā nākotne būtu labāka, bagātāka, videi draudzīgāka, ar izglītotiem cilvēkiem un labiem apstākļiem darbiniekiem. Tas, manuprāt, ir primārais biedrību uzdevums – tātad arī to biedru, kas iestājas biedrībā un grib darboties. No tā visai loģiski izriet arī labumi un ieguvumi – ja tu izglīto jauno paaudzi, tad tu veido izglītotu darbinieku, kurš nākotnē nāks pie tevis strādāt. Ja tu veido konstruktīvu un saturīgu dialogu ar pašvaldību, tu iegūsti labāku uzņēmējdarbības vidi. Ja tu ieguldies kopīgās vides aktivitātēs, tu iegūsti labāku vidi pats sev, saviem bērniem, ģimenei, draugiem. Ne vienmēr tas nāk atpakaļ praktiskos ieguvumos, kurus tu vari izmērīt ķieģeļos vai latos, - lielākoties tas ir plašākā izpratnē.
Kādas ir nevalstisko organizāciju (biedrību, nodibinājumu) darbības priekšrocības un ieguvumi jeb - kādēļ vispār dibināt biedrību?
Mans personīgais viedoklis, kas ir veidojies daudzu gadu garumā, darbojoties NVO sektorā, ir tāds, ka tas ir pilsoniskās aktivitātes jautājums. Biedrība ir tas veids, kā katram cilvēkam aktīvi ietekmēt to, kas notiek mūsu valstī. Mēs apvienojamies biedrības, izveidojam kādu pozīciju, nostāju par mums svarīgiem jautājumiem un tad ejam pie valsts pārvaldes, pie pašvaldības, pie citiem sabiedrības locekļiem, lai aizstāvētu šīs idejas ar mērķi sasniegt kādu rezultātu, kas uzlabotu mūsu visu dzīvi. Tas ir arī galvenais uzdevums un ieguvums vienlaicīgi. Ja mēs to darīsim katrs atsevišķi kā uzņēmējs vai aktīvs cilvēks, tad mūsu iespējas panākt kādu rezultātu būs daudz mazākas, nekā tad, ja mēs runājam veselas grupas vai kopienas, vai vairāku desmitu uzņēmumu vārdā. Tam ir pilnīgi cits svars un tas palīdz arī mūsu partneriem – valsts un pašvaldības iestādēm. Mēs ejam pie viņiem nevis katrs atsevišķi ar savu mazo sapīti, bet mēs šīs sāpītes jau iepriekš esam savienojuši, izkristalizējuši sakni un cēloni un ejam jau ar kādu konkrētu priekšlikumu vai risinājumu. Partnerim nav jārokas un jāpēta, kas tur par vainu, jo mēs jau to esam izdarījuši. Tā ir daudz lielāka iespēja panākt visiem pozitīvu un labu rezultātu.
Vai šāda biedrība, kas aptver saimnieciskā darba veicējus, jūsuprāt, ir nozīmīga Mārupes teritorijai un tās attīstībai?
Es domāju, ka ļoti nozīmīga, jo mums ir ļoti laba sadarbība ar pašvaldību – Mārupes novada domi. Ceram, ka arī pēc administratīvi teritoriālās reformas sadarbība būs tikpat laba ar apvienotā novada domi. Šīs sadarbības rezultātā ir daudz kas panākts un izdarīts, lai Mārupes novada uzņēmējiem būtu labāk un ērtāk strādāt. Tas, savukārt, sniedz pienesumu atpakaļ Mārupes novadam – gan nodokļu veidā, gan dažādu pakalpojumu pieejamības veidā. Jo uzņēmējs labāk jūtas, jo pašvaldība ir lielāks ieguvējs. Ir svarīgi, ka ir šāda biedrība, jo tas ļauj pārstāvēt uzņēmēju kopējo viedokli.
Vai līdzīgas biedrības ir arī citviet Latvijā un vai savstarpēji draudzējaties, apmaināties pieredzēm? Kas kopīgs un kas atšķirīgs iezīmējas šādām biedrībām?
Šādas biedrības ir vairākos novados. Mēs varam būt lepni ar to, ka pie mums ļoti bieži vēršas uzņēmēji, kuri plāno ko līdzīgu veidot, un tad viņi brauc pie mums pieredzes apmaiņā – mēs stāstām, rādām, kā esam sākuši un pie kā esam nonākuši. Lielie un aktuālie jautājumi, par kuriem domā uzņēmēji, ir vieni – darba spēks, nodokļu politikas jautājumi, uzņēmējdarbības vide konkrētajā teritorijā, kas ir saistīta ar infrastruktūras attīstību, ceļiem, ūdeni, elektrību utt. Katrai šādai biedrībai, protams, ir sava specifika, bet daudzi jautājumi pārklājas. “Mārupes uzņēmēju” īpatnība – mums ir ļoti dažādi biedri. Te darbojas milzīgi, starptautiski giganti, kuriem Latvijā nemaz nav biznesa interešu, un tajā pašā laikā starp biedriem ir arī pavisam mazi uzņēmumi, kurus veido viens cilvēks – amatnieks vai mājražotājs. Lielais izaicinājums ir atrast tos darbības veidus, kā mēs varam būt noderīgi gan vieniem, gan otriem, gan vēl arī tiem, kas kaut kur pa vidu. Jārod kompromiss, un es negribu apgalvot, ka mums ir atrasts visveiksmīgākais modelis. Mēs joprojām esam meklējumos.
Kāda ir biedrības nākotnes darbības vīzija, redzējums?
Mēs gribam arī turpmāk būt nozīmīgs starpnieks un partneris biedriem un pašvaldības, valsts vai citām institūcijām un iestādēm. Mēs attīstām un pilnveidojam darbu ar bērniem un jauniešiem. Ja no sākuma tā bija tikai epizodiska iesaiste skolu aktivitātēs, tad šobrīd jau esam izveidojuši atbalsta programmu, kuras ietvaros cieši strādājam ar skolām, piedāvājot gan lekcijas un ekskursijas uzņēmumos, gan mentoringu Junior Achievement skolēnu mācību uzņēmumiem. Tas, manuprāt, ir viens no mūsu svarīgākajiem uzdevumiem – tā ir jaunā paaudze, tie ir mūsu nākotnes uzņēmēji un darbinieki – mums pašiem būs labāk, ja viņi būs gudrāki, izglītotāki.
Ko jūs ieteiktu jaundibinātām organizācijām - kā realizēties, sasniegt izvirzītos mērķus?
Jāsāk ir ar mērķu uzstādīšanu – jāsaprot, kas mēs esam un ko mēs gribam sasniegt. Nav jau noslēpums: ja kaut kas der visam, tad tas neder nekam. Uzņēmējdarbības biedrībām ir ļoti plašs iespējamās darbības spektrs, tādēļ ir jāizvirza prioritārās. Lai sasniegtu mērķus, pirmais un galvenais nosacījums ir pašu aktivitāte. Cits neviens tavā vietā nedarīs. Ja tu pats iesi un darīsi, tad arī sasniegsi šos mērķus, bet, ja gaisīsi, kad to izdarīs kāds cits, tad nekas nenotiks. Cik pats būsi aktīvs, tik daudz mērķus sasniegsi un palīdzēsi sev un citiem. Vienotas receptes, kā darboties, nav. Nevalstiskajā sektoram ir jābūt ļoti radošam – nevis jādomā kaut kas neparasts, bet radoši jāīsteno aktivitātes, jāsadarbojas. Radošums ir galvenais jebkurā nevalstiskajā organizācijā.
„Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. NVO intervija ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par NVO intervijas saturu atbild biedrība “Pierīgas partnerība”.
#NVOfonds2020
