Apzināti Jāņupes, Grēņu, Salas pagasta un Piņķu kopienas resursi, iedzīvotāju viedokļi, vietu attīstības izaicinājumi un ieteikumi turpmākai kopienu stiprināšanai.

Kopienu resursu kartēšanu veica biedrība “Pierīgas partnerība” kopā ar kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas” un biedrības “Ūdenszīmes” pārstāvjiem, tiekoties ar Jāņupes, Grēņu, Salas pagasta un Piņķu iedzīvotājiem. 

Kartēšanas procesā uzmanība tika pievērsta ne tikai fiziskajiem vietas resursiem, bet arī cilvēkiem, kopienas iniciatīvām un iedzīvotāju redzējumam par savas vietas nākotni. Mērķis bija apzināt esošos resursus un atklāt vietas potenciālu, kas var kļūt par pamatu turpmākai kopienu attīstībai. 

Ar Kopienu resursu karti var iepazīties ŠEIT.

Četras kopienas – četri atšķirīgi stāsti

Kartēšanas rezultāti parāda, ka Piņķiem, Grēnēm, Jāņupei un Spuņciemam ir atšķirīgi attīstības priekšnoteikumi un kopienu pieredze, tomēr vairākās vietās atkārtojas līdzīgas tēmas – dabas un dzīves vides nozīme, vajadzība pēc kvalitatīvas infrastruktūras, piederības sajūta, iedzīvotāju iesaiste un nepieciešamība stiprināt savstarpējo sadarbību.

Olaines novadā:

• GRĒNES – kopiena, kas jau pierādījusi spēju pašorganizēties un panākt praktiskas pārmaiņas, tostarp uzlabojot ciema ielu infrastruktūru un iesaistoties līdzdalības budžeta projektos. Vienlaikus nepieciešams stiprināt iedzīvotāju iesaisti, īpaši pievēršot uzmanību jaunajiem iedzīvotājiem un kopīgām aktivitātēm.
• JĀŅUPE – dabas un miera novērtēta vieta ar aktīviem iedzīvotājiem un biedrību, taču kopienas saliedētību apgrūtina sadrumstalotība starp kooperatīviem un nepietiekama komunikācija. Iedzīvotāji nākotnē vēlas sakārtotu, drošu un zaļu vidi, labāku infrastruktūru un ciešāku sadarbību.

Mārupes novadā:

• PIŅĶI – aktīva, bet vēl fragmentēta kopiena, kuras lielākās vērtības ir zaļā vide, drošība, izglītības un pakalpojumu pieejamība. Iedzīvotāji vēlas kvalitatīvāku publisko telpu, drošāku pārvietošanos un vairāk iespēju satikties un kopīgi darboties.
• SPUŅCIEMS  – teritorija ar spēcīgu vietas identitāti, dabas vērtībām un iedzīvotājiem, kuri aktīvi iestājas par infrastruktūras uzlabošanu. Īpaši svarīgi ir droši gājēju un velosipēdistu savienojumi, labāka informācijas aprite un ciešāka sadarbība starp apdzīvotajām vietām.

Kartēšanas rezultāti parāda, ka kopienu attīstībai nepietiek tikai ar infrastruktūras uzlabošanu. Tikpat būtiska ir spēja pašiem iedzīvotājiem sadarboties, vienoties par prioritātēm, pamanīt savas kopienas resursus un uzņemties līdzatbildību par vietas nākotni. 

Kopienu resursu kartes palīdz ne tikai apzināt to, kas kopienai jau ir, bet arī ieraudzīt, kā šos resursus iespējams izmantot nākotnē. Tās var kļūt par praktisku instrumentu jaunu iniciatīvu plānošanā, iedzīvotāju iesaistē, sadarbības veidošanā un vietējās identitātes stiprināšanā. 

No kartes līdz sadarbībai

Nākamais solis pēc resursu apzināšanas ir šo informāciju izmantot kopienu attīstībā un savstarpējā sadarbībā. Tieši tādēļ 14. septembrī plkst. 18.00 notiks tiešsaistes vebinārs “Sadarbības un tīklu veidošana starp kopienām”, kurā tiks prezentēti kartēšanas rezultāti un uzzināt, kā resursu kartes var izmantot turpmākajā kopienu un apkaimju attīstībā. Pieteikšanās: https://fienta.com/lv/vebinars-1409

Aktivitāte tiek īstenota starpteritoriālais sadarbības projektā "Robežjosla. Teritoriju un ciemu identitāte" Nr.25-00-C0LA19.332-000002, kuru īsteno biedrības “Vidusdaugavas NVO centrs”, biedrība “Pierīgas partnerība” un nodibinājums „Madonas novada fonds”. Projekts tiek īstenots Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam intervencē “Vietējām rīcības grupu starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju 2023.–2027. gada plānošanas periodam”. Vairāk par projektu: https://ej.uz/robezjosla_projekts